Vēlos jums pastāstīt par vienu varoni, parastu jaunieti, kurš šī gada jūnija sākumā Dieva apredzības vadīts nokļuva vietā, kur notika vardarbīgs uzbrukums bērniem, spontāni izrādīja drosmes tikumu, kailām rokām stājoties pretī bruņotam varmākam. Notikums Francijas Anesī pilsētā, gan pēc mēroga, gan pēc būtības, ir pilnīgs pretmets nesen norimušām nekārtībām, kas vairāk kā nedēļu (27. jūnijs-5. Jūlijs) turēja Franciju sasprindzinājumā.

Dārgie Civitas.lv lasītāji un draugi!

Turpinot 30 dienu lūgšanu par Latviju un Latvijas tautu (sk. rakstu “Dosimies cīņā par savu tautu!”), piedāvājam lasītāju uzmanībai vēl vienu Sv. erceņģelim Miķelim veltītu lūgšanu – litāniju. Ceram, ka tā iedvesmos jūsu lūgšanu un caur to saņemsiet jaunus spēkus garīgajā cīņā.

Svētais erceņģeli Miļkeli, lūdz par mums un par mūsu tautu!

*****

/Mihaels Šarljē (Charlier)/

Ikvienam, kurš katolisko Tradīciju respektē visā tās kopumā, II Vatikāna koncils ir sarežģīts temats. No vienas puses – mēs zinām, ka Koncils neko no līdz šim pastāvošās Baznīcas mācības nevarēja būt „apgriezis ar kājām gaisā”, no otras – vidē, kurā mēs dzīvojam, tomēr ļoti daudz kas liekas „apgriezts ar kājām gaisā”. Un mums paskaidro, ka tieši tāda ir bijusi II Vatikāna koncila griba, un ka šie procesi visiem nu labprātīgi jāpieņem. Ja to teiktu temata izprašanā nejauši iesaistījušies cilvēki, tad šo viedokli mēs varētu īpaši neņemt pie sirds, taču to saka daudzi teoloģijas profesori, gandrīz visi Baznīcas plašsaziņas līdzekļu komentētāji, viņiem pievienojas arī liela daļa bīskapu, gan ar līdzīgu viedokli, gan ar klusēšanu, tā netieši signalizējot par atbalstu. Lai gan pašlaik Baznīcas vidē var pateikt, pieprasīt un apšaubīt gandrīz it visu, ko vēlas, tomēr liekas, ka tajā vēl kaut kas ir atlicis, kas izpelnās "anatēmu", – tas ir jebkas, ko sauc par pretrunu "Koncila garam" vai kam tiek piedēvēta šāda pretruna.

10. oktobrī Asīzes Franciska Augšējā bazilikā par svētīgu tika pasludināts Karlo Akutis (1991–2006). Šis Milānas pusaudzis izcili darbojās jaunajās komunikācijas jomās dvēseļu labdarībai un Dieva Valstībai, tādēļ jau ir ticis dēvēts par Interneta patronu. Taču noslēpums, kas viņu aizveda taisni uz Paradīzi, bija viens vienīgs un reālāks kā jebkad – īpaša mīlestība uz Euharistiju, Dzīvo Jēzus Sirdi.