Neskatoties uz to, ka gan garīgās, gan laicīgās autoritātes (Eiropas līmenī) līdz šim ir atzinušas, ka vakcinācijai pret Covid 19 ir jābūt brīvprātīgai un ir jāizvairās no nevakcinētu cilvēku diskriminācijas (sk. Vatikāna dokumenta “Piezīme par dažu vakcīnu pret Covid 19 moralitāti” 5.punktu un Eiropas Parlamentārās asamblejas 2361. rezolūcijas 7.3. punkta apakšpunktus), šobrīd daudzās Eiropas valstīs un jo īpaši Latvijā esošā situācija pilnīgi neatbilst šo rekomendāciju saturam. Uz katra soļa nevakcinētiem cilvēkiem ir jāsastopas ar diskrimināciju, represijām un ierobežojumiem, kuru neatbilstība situācijai vai dažkārt pat “Muļķības slavinājuma” cienīga absurditāte (bērni, kuri pirms pandēmijas varēja paši iet uz grāmatnīcu, tagad to var vien vakcinēta pieaugušā pavadībā, pie notāra inficēšanās risks atkarīgs no tā, kāds dokuments ir jāparaksta, nevakcinēti skolotāji nedrīkt mācīt attālināti, utt. u.t.jpr.) parāda tikai to, ka šo represiju tiešais mērķis nav inficēšanās riska samazināšana, bet gan piespiedu vakcinācija. Arī katoliskā Baznīca neatpaliek no valsts iestādēm, liedzot cilvēkiem bez brīnumsertifikāta piedalīties dievkalpojumos. Lai gan vēl tiek tikai runāts par formāli obligātu vakcināciju, Latvijā tā jau sen vairs nav brīvprātīga, jo nevakcinātie zaudē darbu un viņiem tiek liegti būtiski pakalpojumi.
Tomēr pazemojums skar ne vien nevakcinētos, bet arī tos, kuriem ir tā saucamā “sertifikāta” superkodiņš. No tā, ka sit un pazemo vien verga biedru, nesistais vergs nekļūst brīvāks. Uz viņu arī atteicas tie paši pazemojošie un cilvēka cieņu aizskarošie noteikumi, kad viņam kā likumpārkāpējam nemitīgi tiek kontrolēta identitāte, vai arī tiek pieprasīts, lai viņš kontrolētu savus klientus, draudzes locekļus utt., tiem atteiktu pakalpojumus vai atlaistu no darba. Vai cilvēcisko cieņu un tiesības var balstīt tādā patvaļīgi nolemtā kritērijā kā vakcinācijas fakts vai QR kods?
Šajā kontekstā tik daudzi cilvēki diemžēl vakcinējas ne jau pārliecībā par to, ka potēšanās pasargās viņus pašus un citus no saslimšanas - tā kā tam normālā situācijā būtu jābūt - bet gan lai nezaudētu darbu, bailēs par savu iztiku vai cēli upurējoties par saviem bērniem.
Vai tie, kas šos savus tautiešus ir piespieduši pie zemes, likdami iet pret savu pārliecību, atkāpties no savām pamattiesībām, spēs lepoties ar savu necienīgo, totalitāram režīmam atbilstošo rīcību? Vai uzskatīs, ka būs pastrādājuši varoņdarbus, sašpricēdami brīvus cilvēkus kā tādus jūga lopiņus? Statistikas cipariņš aug un varai ir vienalga, vai cilvēks sapotēts cilvēka cienīgi vai kā vergs!
Vai pēc visas šīs “glābšanas” no Covid būs vispār palicis kaut kas, ko glābt? Pat tad, ja aizmirstam par tādām “ētiskām muļķībām” kā cilvēciskā cieņa un brīvība, vai mums tiešām būtu nepieciešama sašķelta un sanaidota tauta, vēl lielāks bezdarbnieku un trūcīgo skaits, vēl lielāka emigrācija un vēl trauslāka izglītības sistēma? Ja tagadējā vara varbūt arī vēlas to panākt, tad mūsu interesēs tas noteikti nav. Tautai ir jāceļas sabiedriskā cīņā, lai aizstāvētu savas tiesības uz brīvību un labklājību savā zemē.
Taču aiz cilvēciskās realitātes slēpjas arī garīga realitāte. Cilvēciski nav iespējams izskaidrot, kādā veidā maza cilvēku saujiņa, kuras rokās ir politiskā un mēdiju vara, var kļūt tik ļoti tuvredzīga, naudas un varas kāres apmāta, ka tai vairs nemaz nerūp vispārējais labums, ka tā pāris absolutizētu vērtību un mērķu dēļ tik īsā laikā spēj sabradāt visas pārējās gadu desmitiem koptās vērtības, apspiežot, sašķeļot un manipulējot sabiedrību. Cīņa pret ļaunumu pasaulē ir garīga cīņa.
Tāpēc sākot ar 13. DECEMBRI plkst. 15h aicinām visus labas gribas cilvēkus uz ne vien sabiedrisku, bet arī garīgu cīņu (taču viena noteikti neizslēdz otru!) 30 DIENU garumā vienojoties lūgšanas un domu ķēdē par LATVIJU un par LATVIJAS TAUTU, jo īpaši par šādiem svarīgiem nodomiem:
PAR BRĪVPRĀTĪGU VAKCINĀCIJU mūsu valstī un Eiropā,
par demokrātisku un tiesisku valsts pārvaldi,
par valsts ekonomisko labklājību,
PRET TAUTAS ŠĶELŠANU,
pret cilvēku diskrimināciju, iebiedēšanu, piespiešanu un pazemošanu,
pret valsts izglītības sistēmas un daudzu citu nozaru graušanu,
pret bezdarba, nabadzības un emigrācijas veicināšanu,
utt.
Katoļticīgos aicinām jo īpaši lūgties SV. ERCEŅĢELI MIĶELI, Dieva karotāju pret visiem tumsas un ļaunajiem spēkiem, kura vārds “mi-ka-el” senebreju valodā nozīmē: Kas ir kā Dievs?
Cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības, tādēļ viņam pienākas paša Radītāja dotā cieņa. Lūgsim Sv. Erceņģli, lai viņš iestājas par Dievu un Dieva attēlu cilvēkā, lai viņš mums palīdz un mūs vada šajā 30 dienu ilgajā lūgšanas cīņā pret Ļauno, kurš darbojas cilvēkos viņus mudinādams vai nu uz neprātīgu lepnību un augstprātību vai arī uz gļēvulīgu padošanos netaisnībai.
Varam katru dienu lūgties Rožukroni vai vismaz vienu tā noslēpumu, lūgšanu Sv. Erceņģelim Miķelim: “Svētais Erceņģeli Miķeli, palīdzi mums cīņā, esi mūsu aizsargs pret velna ļaunumu un viltībām. Dievs lai viņam pavēl, tā mēs pazemīgi lūdzam, bet Tu, Debesu Karapulka Vadoni, ar dievišķo spēku iedzen ellē sātanu un visus ļaunos garus, kas klejo pa pasauli, lai samaitātu dvēseles. Amen.” un / vai sv. erceņģeļa Miķeļa litāniju: https://katolis.lv/sveta-ercengela-mikela-litanija/. Ja ir iedvesma un vēlēšanās, pievienojam citas lūgšanas un nodomus.
Vienoti lūgšanā!
+++ +++ +++
Topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās,kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem. (Efeziešiem 6, 10-18)