“Šogad, 2025.gadā apritēja mūsu četrdesmit trešais svētceļojums, kuram mēs esam izvēlējušies tēmu “Lai Viņš valda kā debesīs, tā arī virs zemes". Tādā veidā mēs vēlamies atzīmēt Pija XI enciklikas “Quas primas” simto gadadienu. Vissvētākajai Jēzus Sirdij veltīts apkārtraksts pauž  mācību, kas ir mūsu svētceļojuma ieceres pamats, un tā ir vēl jo vairāk nepieciešama mūsu sabiedrībai, kas ir novērsusies no Dieva."

/Aldo Maria Valli/ 

Vēlos dalīties ar jums dažās īsās pārdomās par koncepciju, kas tika izstrādāta pirms vairākiem gadiem, bet kas man šķiet ļoti aktuāla. Lai par to runātu, mums ir jāatgriežas 70. gadu vidū un jāpārceļas uz toreizējo Čehoslovākiju.

Atceroties priesteri Konstantīnu Bojāru, man nāk prātā sv. Pāvila vārdi:

“Labu cīņu izcīnīju, savas gaitas pabeidzu, ticību uzglabāju”.

Tiem, kas “mīl Viņa atnākšanu”, paliek arī dzīvs cerības pilns apustuļa apsolījums:

“Pāri paliek man paredzētais taisnības kronis, ko Kungs, taisnīgais Tiesnesis, dos man tanī dienā”.

(2. Tim 4,7)

Viņš dzimis tam, kas nav piedzimis, tā labā, kas nespēj nākt pasaulē; Viņš piedzimis arī tam, kura sirdi moka eksistenciālas ciešanas; Viņš piedzimis tam, kuru pārņēmusi banalitāte; Viņš dzimis tam, kurš ir pārāk noguris no visa; Viņš dzimis tam, kurš ...

******