/Diane Montaņa/

Šīgada augustā, pirmo reizi kopš Romas paziņojuma par sešu Svētā Pija X priesteru brālības (FSSPX) bīskapu ekskomunikāciju, publiski izteicās bīskaps Atanāsijs Šneiders. Ekskomunikācija tika noteikta saistībā ar 1. jūlijā Ekonā veiktajām bīskapu konsekrācijām, kas notika pretēji pāvesta Leona XIV gribai.

Bīskaps Šneiders ir bijis viena no visaktīvākājām balsīm debatēs par šīm konsekrācijām, tādēļ viņa reakcija uz to sekām tika gaidīta ar īpašu interesi. Jau vairākus mēnešus iepriekš viņš vairākkārt mudināja pāvestu Leonu XIV piešķirt FSSPX apustolisko mandātu, tādējādi novēršot bīskapu konsekrēšanu bez pāvesta apstiprinājuma. Īpaši nozīmīgs bija viņa 24. februāra “Brālīgais aicinājums”, kurā Šneiders mudināja pāvestu rīkoties kā “tiltu veidotājam” un brīdināja par “patiesi nevajadzīgu un sāpīgu turpmāku šķelšanos Baznīcā”.

Savā jaunākajā tekstā “Dilemma starp uzticību skaidrai un neskartai katoliskās ticības mācībai un Brālības kanonisku atzīšanu no pāvesta puses” (pilns teksts zemāk) bīskaps Šneiders norāda, ka FSSPX ir nonākusi “traģiskas” un reti pieredzētas izvēles priekšā: palikt uzticīģiemkatoliskai mācībai, kā tā Baznīcā vienmēr ir tikusi mācīta, vai arī iegūt Svētā Krēsla oficiālu atzīšanu.

Pašreizējo situāciju viņš raksturo kā dilemmu, ar kādu Baznīcai jau reiz nācies saskarties tās vēstures gaitās — ceturtajā gadsimtā, kad līdzīgā situācijā nonāca svētais Atanāsijs, Aleksandrijas bīskaps. Pāvests Liberijs, imperatora spiediena ietekmē, bija stājies vienotībā arariāņu bīskapiem un pieprasīja, lai Atanāsijs rīkotos tāpat, taču viņš atteicās. Tā rezultātā pats pāvests viņu ekskomunicēja, apsūdzot “Baznīcas miera traucēšanā”.

Astanas (Kazahstāna) palīgbīskaps atturas no galīga vērtējuma par Vatikāna rīcību. Tā vietā viņš, atsaucoties uz šo vēsturisko piemēru, cenšas skaidrot apsvērumus, kas bija pamatā FSSPX lēmumam.

Komentējot šo jautājumu šī raksta autorei, bīskaps sacīja: “Es vēlos piedāvāt pārdomām materiālus par pašreizējo situāciju Baznīcā, kā arī vēsturiskus piemērus, kas palīdzētu labāk izprast dilemmu, kurā, pēc Svētā Pija X priesteru brālības domām, tā pašlaik atrodas.”

Savā paziņojumā bīskaps Šneiders arī uzsver, ka FSSPX nevis apdraud Baznīcas vienotību, bet, iestājoties par skaidrību doktrīnas un liturģijas jautājumos, sniedz Baznīcai “neatsveramu kalpojumu” ar “vēsturisku nozīmi”.

Viņš norāda, ka šis kalpojums varētu būt nozīmīgs visai Baznīcai, ja Roma izvēlētos atzīt FSSPX nostāju:

“Ja Svētais Krēsls nopietni izvērtētu šo FSSPX nostāju un turklāt atzītu objektīvās neskaidrības atsevišķos Otrā Vatikāna koncila izteikumos un Jaunās Mises rita tekstos, tas nozīmētu modernisma projekta Baznīcā beigu sākumu — projekta, kas faktiski aizsākās pirms vairāk nekā simts gadiem.”

Zemāk publicēts bīskapa Atanāsija Šneidera paziņojums.

*****