Dženifera Kristija iestājas par tādu bērnu dzīvību, kuri, tāpat kā viņas dēls Džošs,ieņemti izvarošanā. Saviem Facebook sekotājiem viņa skaidro, kādu spiedienu viņa piedzīvojusi pēc tam, kad darbā uzzināja, ka viņas grūtniecība iestājusies vardarbīgas izvarošanas rezultātā:

Domājat, vīri nespēj nožēlot abortu? Trīs vīri liks jums pārdomāt.

Vietnē AbortionChangesYou.com divas vecākas sievietes dalījās ar skumjām par pirms daudziem gadiem notikušo.

/Silvita Kravale/

Cik ļoti šī kalna svētība ir saistīta ar iepriekšējo: „Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks piepildīti” (Mt 5,6)! Vai gan ir iespējams patiesi ilgoties pēc taisnības, bet atteikties būt žēlsirdīgam? (Šeit es nedomāju tos gadījumus, kad ar tevi cenšas manipulēt, ļaunprātīgi izmantojot tavu kristieša statusu vai tavu žēlsirdību). Nesen jautāju kādam žurnālistam, kurš aktīvi cīnās par taisnību, vai viņš būtu gatavs iestāties arī par nedzimušo tiesībām uz dzīvību. Žurnālists atbildēja, ka tad, ja viņš būtu pilnīgi pārliecināts par šo lietu, viņš iestātos. Šis žurnālists saskatīja dilemmu starp bērna tiesībām uz dzīvību un sievietes tiesībām veikt abortu.