Jēzus Mātes Marijas kā Dievmātes godināšana vēsturiski kļuvusi par vienu no klupšanas akmeņiem attiecībās starp dažādiem kristietības virzieniem. Ja protestantismā Marija ir tikai sieviete, kura piedzemdēja Pestītāju, tad katolicismā un pareizticībā Viņas loma atpestīšanas stāstā ir nesalīdzināmi lielāka. Arī šajās augusta dienās, kad Aglonas bazilikā tikko noslēgušas Dievmātes Debesīs Uzņemšanas svinības, daudzi novērotāji uzdod to pašu jautājumu: kāpēc Marija?

Vēstures gaitā Jaunava Marija ir parādījusies cilvēkiem dažādās pasaules vietās. Vairumā gadījumu Jaunavu Mariju redzēja kāds konkrēts cilvēks vai arī daži cilvēki, visbiežāk tieši bērni, kas sākumā viņu parasti raksturo kā „Kundzi”. Tomēr ir arī izņēmumi, piemēram, viņas parādīšanās Zeitunā, Ēģiptē, kur viņu redzēja vairāki tūkstoši cilvēku: katoļi, pareizticīgie, musulmaņi un neticīgie.

Simone Bailza (Simone Biles) ātri vien ir kļuvusi par galveno favorīti cīņā par zelta medaļu Rio Olimpiskajās spēlēs. Viņas dienaskārtība ir gandrīz nevainojama un daudzi apbrīno viņas īpašās prasmes un savaldīgo izturēšanos, pat tajos brīžos, kad ir jūtams milzīgs spiediens, īpaši no tiesnešu puses.

Cilvēki, kuri pievērsušies viltus pazemībai, var izskatīties labsirdīgi, mierīgi un izpalīdzīgi. Tomēr nepatiesas pazemības sakne ir lepnība, tādēļ dzīvot blakus šādiem „svētajiem” ir lielas mokas. Kā atšķirt pazemību, kas ir Dievam patīkama, no pazemības, kas ir smalka egoisma piesegšana? Par to savās lekcijās stāsta māsa Pavla no Svētās Ģimenes misionāru kongregācijas („Congregatio Sororum Missionarium Sanctae Familiae”). Paralēli klosterdzīvei Baltkrievijā māsa Pavla strādā kā pasniedzēja un psihoterapeite.