Simone Bailza, aktīvi cīnoties par zelta medaļu, turpina apmeklēt Svēto Misi

Trešdiena, 10 Augusts 2016 18:16

Simone Bailza (Simone Biles) ātri vien ir kļuvusi par galveno favorīti cīņā par zelta medaļu Rio Olimpiskajās spēlēs. Viņas dienaskārtība ir gandrīz nevainojama un daudzi apbrīno viņas īpašās prasmes un savaldīgo izturēšanos, pat tajos brīžos, kad ir jūtams milzīgs spiediens, īpaši no tiesnešu puses.

Kas palīdz viņai arvien būt starp vislabākajiem?

Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, kāds ASV avīzes reportieris nesen viņai lūdza parādīt savas treniņa somas saturu, cerot, ka tur atradīs kādu noslēpumainu panākumu formulu. Lielākā daļa no somas satura neradīja nekādu pārsteigumu, bet tad no somas izkrita…balts Rožukronis. Bailza paskaidroja: „Mana mamma, Nellija, reiz baznīcā man nopirka Rožukroni. Es to nelūdzos īpaši pirms sacensībām. Es to lūdzos ik dienas, bet man tas ir līdzi katram gadījumam.”

Ticība vienmēr ir bijusi viens no pamatakmeņiem viņas diezgan grūtajā dzīvē. Bailza piedzima Ohaijo štatā; viņas māte lietoja gan narkotikas, gan alkoholu, tāpēc meitene trīs gadu vecumā tikai šķirta no mātes. Sociālais darbinieks sazinājās ar viņas vecvecākiem Teksasā, kuri labprāt pie sevis pieņēma gan Bailzu, gan arī viņas jaunāko māsu, faktiski adoptējot abas meitenes: „Sūtiet meitenes pie mums… Es negribu, ka viņas uzaugtu pie svešiniekiem.”

Bailza tagsd savus vecvecākus sauc par „mammu un tēti”, un regulāri kopā ar viņiem apmeklē arī svētdienas Svēto Misi. Viņiem ir liela ietekme jaunietes dzīvē un viņi Simonu ir atbalstījuši jau kopš paša sākuma.

Sešu gadu vecumā viņa pirmo reizi iepazina vingrošanu un kopš tā laika nav pārstājusi trenēties. Vecāki, kas viņu adoptēja, atpazina meitenes interesi par sportu, kā raksta laikraksts Washington Post: „Viņai vienmēr patika lēkāt pa mājas mēbelēm; bieži vien meitenes mātei – Nellijai – jau bija apnicis nemitīgi gauzties, ka dīvāns un krēsli nav nekāds rotaļu laukums.”

Vidusskolā viņa intensīvi sāka pievērsties vingrošanai, un tas nozīmēja treniņus vismaz 32 stundas nedēļā. Tieši tādēļ viņa izvēlējās mājas apmācību, lai būtu iespējams mācības apvienot ar treniņiem. Tā bija viņas izvēle, kuru māte pilnībā atstāja viņas ziņā, sakot: „Lai ko tu arī izvēlēsies, es tevi atbalstīšu… Bet tev ir jāpieņem lēmums; es nevaru pieņemt šo lēmumu tavā vietā, jo tas patiesi mainīs visu tavu dzīvi.”

Kopš viņa pilnībā nodevusies vingrošanai, Bailza arvien vairāk progresē. Laikraksts The New York Post raksta: „Viņa pēdējos četrus gadus ir izcīnījusi ASV čempiones titulus un uzvarēsjusi pēdējās trijās pasaules mēroga sacensībās. Pēdējo trīs gadu laikā Bailza ir izcīnījusi 14 Pasaules Čempionāta medaļas, no kurām 10 ir zelta godalgas; un tie abi ir rekordi. Viņa nav zaudējusi nevienās sacensībās kopš 2013.gada augusta.”

Izmaksas ir bijušas iespaidīgas, lai kļūtu par uzlecošo zvaigzni vingrošanā, bet viņas vecāki Simoni vienmēr ir atbalstījuši. Viņas māte sacīja: „Tas viss prasa nopietnu veltīšanos, daudzus upurus, un mēs no daudz kā esam atteikušies. Mēs nedevāmies brīvdienās. Mūsu brīvdienas bija pavadīt Simoni uz sacensībām. Tas bija mūsu upuris, jo vingrošana mūsu meitai sniedz prieku; tā ir viņas kaislība. Mēs vēlamies viņu pavadīt šajā ceļā.”

Ir liela iespējamība, ka Rio Olimpiskajās spēlēs Bailza izcīnīs zelta medaļu (Komandu daudzcīņā vingrošanā viņa jau ieguva 1.vietu), un viņas ģimene būs šeit līdzās, lai viņu atbalstītu. Pateicoties stingrajiem pamatiem, ko sniedz ticība un ģimene, Bailzai ir visas iespējas gūt panākumus gan vingrošanā, gan visā savā dzīvē.

 

Avots: Philip Kosloski, Simone Biles is busy seeking gold, but still manages to make Mass, aleteia.org

Tulkoja Agnese Strazdiņa

Foto: commons.wikimedia.org, Agência Brasil Fotografias, flickr.com