Par šo notikumu tika informēts vietējais bīskaps Stefan Cichy, kurš ieteica draudzes vadībai nogaidīt vēl divas nedēļas.Tad tika konstatēts, ka hostijas asiņainā daļa paliek neskarta, kaut gan viss pārējais ir izšķīdis ūdenī. Kā ziņo tiesu medicīnas departamenta eksperti Vroclavā, uz hostijas attīstījušas mikroskopiskas sēnes, kas ir saprotams, jo tā ilgstoši atradusies mitrumā. Tomēr, kā skaidro departamenta pētniece Barbara Engel, „asiņainā daļa” nav ne sēņotne, ne baktēriju kolonija. Hostijas gabals drīzāk atgādina sirds muskuļa (miokarda) fragmentu, tomēr autolīze (šūnu sabrukšanas) process attīstījies tik tālu, ka to nebija iespējams viennozīmīgi noteikt.
Nākamajā posmā hostijas gabals tika pētīts Ščecinā izmantojot ultravioleto mikroskopu. Šī procedūra ļāva zinātniekiem konstatēt, ka runa ir par sirds muskuļa audu. Tāpat DNA analīze apstiprināja, ka tā bijusi tieši cilvēka sirds. „Šāds stāvoklis bieži pavada agoniju. Mūsu pētījumi gan nav izskaidrojuši hostijas pārveides mehānismu,” stāsta dr. Engel.
Brīnumainā zīme
Pašlaik jaunā relikvija atrodas baznīcas tabernākulā. Kā stāsta prāvests Andrzej Ziombra, hostija ir nedaudz nožuvusi, taču kopumā tās stāvoklis ir tāds pāts kā pirms pētījumiem. Tiek plānots, ka turpmāk hostija tiks izstādīta publiskai godināšanai speciālā traukā. „Ceru, ka tas viss sekmēs Euharistijas kultu un ietekmēs to cilvēku dzīves, kuri tuvosies šai relikvijai. Mēs uztveram šo brīnumaino zīmi kā īpašu Kunga Dieva labvēlības un mīlestības izpausmi,” raksta esošais bīskaps Zbigniew Kiernikowski.
Jāatzīmē, ka relikvijas godināšanu atļāvusi arī Ticības Mācības Kongregācija, kuras lēmums balstījies uz medicīniskās izpētes dokumentiem. Tomēr līdz oficiālam Vatikāna lēmumam par euharistisko brīnumu jāgaida vēl ilgi.
Kā atzīmē Legnicas semināra garīgais tēvs, pr. Krzysztof Wiśniewski, pārdabisko notikumu var uztvert arī kā brīdinājumu. „Šādas parādības bieži notiek situācijās, kad ticība kļūst vājāka, dažreiz pat zaimošanas, nolaidības vai šaubu kontekstā. Tādēļ īstais veids, kā varam uzturēties pēc šī notikuma, ir refleksija dziļā pazemībā,” skaidro priesteris.
„Šis notikums liek man garīgi piecelties. Tas mani brīdina no tā, lai Euharistijas laikā neiekritu rutīnā. Ja kāds man jautātu, kā kristietim jāatbild uz šo notikumu, es nepateiktu neko jaunu: jāiet uz grēksūdzi un jāpieņem Komūnija,” saka draudzes prāvests Andrzej Ziombra. Japiebilst, ka ziņas par pārdabisko notikumu salīdzinoši nelielā pilsētā Polijas sabiedrībā izraisījušas plašu rezonansi. „Piesakās jau pirmās svētceļnieku grupas, kuras vēlētos doties uz mūsu draudzi. Vairāk cilvēku nāk uz Misi un adorāciju, kas mums bijusi vienmēr. Tas ir labi, jo pateicoties tam cilvēki var kaut ko sadzirdēt,” uzskata prāvests.
Euharistisko brīnumu vēsture
Līdz šim Baznīca oficiāli apstiprinājusi 133 gadījumus, kad dievkalpojuma laikā maize un vīns redzamā veidā pārveidojās par miesu un asinīm. Lūk, daži piemēri:
Lanciano (Itālija, 8.gadsimts). Pirmais euharistiskais brīnums, kas tika oficiāli atzīts. Maize un vīns redzamā veidā pārvērtās par miesu un asinīm Mises laikā, ko celebrēja mūks, kurš tajā brīdī apšaubīja ticības patiesību par Euharistiju.
Buenos Aires (Argentīna, 1996). Vienā no baznīcām atrasta hostija, kas mētājusies uz zemes. Priesteris Alejandro Pezet ielika to traukā ar ūdeni. Pēc 8 dienām hostija bija pārveidojusies par substanci, kas atgādināja asinis. Esošā pāvesta, toreizējā kardināla Horhes Bergolio, ierosinātie pētījumi apliecināja, ka tas bija sirds kreisās daļas kambara fragments.
Sokolka (Polija, 2008). Uz hostijas, kas pēc nokrišanas tika ievietota ūdens traukā, parādījās sarkans plankums. Pētījumi apstiprināja, ka tas ir cilvēks sirds fragments agonijas brīdī. Uz doto brīdi piefiksēts ap 100 dziedināšanas un atgriešanās faktu, kas saistīti ar ticīgo lūgšanu pie Sokolkas relikvijas.
Guadalahara (Meksika, 2013). Daudzu ticīgo acu priekšā Mises laikā hostija sāka asiņot. Pašlaik šī notikuma izpēte vēl nav pabeigta.
Tulkoja Marks Jermaks
Avots: Znamiona cudu, gosc.pl
Foto: gosc.pl
