Ar šādiem vārdiem ikgadējā svētceļojuma no Parīzes uz Šartras Dievmātes katedrāli (Notre-Dame de Chartres) organizatori iepazīstināja ar šogad notikušo 43. svētceļojumu. Panākumi nelika sevi gaidīt. Franču preses avoti runā par divdesmit līdz trīsdesmit tūkstošiem dalībnieku, kuru vidējais vecums bija divdesmit viens gads.

Svētceļnieki bija ceļā no 7. līdz 9. jūnijam, lūdzoties un dziedot  ticības iedvesmotas dziesmas,  nesot  reliģiskus karogus. Viņu vēstījums bija skaidrs: “Kristus ir Ķēniņš, un viņam jāvalda ne tikai mūsu sirdīs, bet arī laicīgajā sabiedrībā un iestādēs”. Šis notikums nepalika nepamanīts sekulārajā Francijā.

“Pamodināt kristiešu sirdsapziņas, kas dažkārt ir pārāk aizmigušas, un atgādināt Baznīcai, ka laju misija ir katram savā līmenī  strādāt,  lai sabiedrību atkal caurstrāvotu maigais Jēzus Kristus likums”. Par šādu mērķi runāja svētceļojuma organizatori, asociācijas Notre-Dame de Chrétienté vadītāji. Var ar teikt, ka šis mērķis  tika pilnībā sasniegts.

Vēstures profesors Ambroise Tournyol du Clos teica laikrakstam “Figaro”: “Svinot Kristus sociālo ķēnišķību un Pija XI enciklikas ”Quas primas“ 100. gadadienu, svētku dalībnieki atgādināja sekulārajai Francijai, ka Dievs ir radījis ne tikai indivīdus, bet arī cilvēku sabiedrību (Katoļu Baznīcas katehisms, n. 2105)” un ka ticība draud izzust, ja aprobežojas tikai ar individuālo sirdsapziņu.

“Pārguruši un noputējuši, šie 21. gadsimta svētceļnieki Kristus, Baznīcas un dvēseļu glābšanas labā upurē savu kāju nogurumu, diskomfortu, ko rada pārāk maz miegam atvēlētas stundas, un savu ”Ave Maria“ dedzību,” komentē docētājs.

Vēsturnieks atgādina, ka svētceļniekus “garīgi baro tradicionāla, klusa, cieņpilna un dziļa liturģija, kuras nopelns ir nest ticību gadsimtiem cauri, kā arī skaidra un pārbaudīta doktrināla mācība un dažkārt varonīga labdarība”.

Trīsarpus gadsimtus pēc Vissvētās Sirds parādīšanās Parē-le-Monialā (1675) svētceļojuma dalībnieki liecināja par “mīlestību, kas dara viņus dzīvus un kas, kā saka sv. Akvīnas Toms,  ir labums, kas pats sevi izplata” (lat. bonum diffusivum sui).

“Kas gan var būt labāks,” atzīmē Tournyol du Clos, “lai atbildētu uz vēlējumiem, ko jaunais pāvests Leons XIV nupat adresējis mūsu valsts katoļiem savā nesenajā vēstulē Francijas bīskapiem?”. Svētais tēvs iedrošina “Dieva tautu, kas drosmīgi turas pretī vienaldzības, materiālisma un individuālisma pretējiem un dažkārt naidīgajiem vējiem”.

Viņš piebilst: "Kamēr Nacionālā asambleja uz sabiedrības vispārējās vienaldzības fona, ir tikko pieņēmusi viltus likumu, kas banalizē eitanāziju, nododot vājāko cilvēku likteni maldīgas medicīnas rokās, šīs trīs svētceļojuma, lūgšanas un gandarīšanas dienas parāda, ka ir iespējams cits ceļš, pat ja tas ir nostumts malā un nicināts”.

Asociācija, kas organizē svētceļojumu, bez aplinkiem ir teikusi, ka Tradicionālā Romas rita Mise ir šīs iniciatīvas sirds. Līdzīga kustība notiek arī citās valstīs, piemēram, Spānijā, kur notiek gandarīšanas svētceļojums no Ovjedo uz Kovadongu (šogad jau piekto gadu pēc kārtas), ko raksturo Vetus Ordo Mises celebrēšana un arvien kuplāka ļoti jaunu cilvēku līdzdalība. (Šādi svētceļojumi notiek arī Lietuvā, Igaunijā un tiek aizsākti arī Latvijā).

Avots: Aldo Maria Valli, Pellegrinaggio Parigi-Chartres un seuccesso che sta facendo scuola, aldomariavalli.it