To ļoti labi saprata Lorēna Salina (Lauriane Sallin), 22 gadus jauna šveiciete, kas pērngad 7. novembrī ieguva Miss Šveice titulu. Jauniete, kas studē Francijas mākslu un vēsturi Freiburgas universitātē, akūti novērtēja laika vērtību. Intervijā katoļu mājaslapai cath.ch, daloties pārdomās par garīgumu un savu katolisko ticību, viņa atzina, ka ticība viņai palīdz pēc iespējas pilnā mērā izdzīvot tagadnes brīdi kā Dieva dāvanu: “Spēles noteikumi ir skaidri: mēs dzīvojam, un mums visiem ir jāmirst. Taču tā nav liela traģēdija, bet gan meli, ko mēs piesavinām, kad ar pārliecību domājam, ka nevienam nav jāmirst 24 gadu vecumā”.

Māsas negaidītā nāve viņu mudināja pārdomāt dzīves nozīmi pasaulē, kas pastāvīgi dzīvo tikai vienam mirklim: “Manas māsas nāves priekšā es nevarēju apstāties pie tā, kas ir pārejošs, kas pieder tikai šim mirklim. Man bija jāskatās daudz tālāk.” Lorēnai Dievs ir Tas, kas mudina doties uz priekšu. “Dievs visu dara iespējamu. Tas ir Viņš, Kurš mums palīdz kļūt labākiem”.

Tas ir mūsu aicinājums Žēlsirdības gadā – izmantot laiku kļūt labākiem, pieaugt darbīgā mīlestībā. Pāvest Francisks mums pauž Dieva gribu šajā īpašajā žēlastību gadā: “Es karsti vēlos, lai kristīgā tauta Jubilejas laikā pārdomātu par žēlsirdības darbiem miesai un dvēselei. Tas būs veids, kā atmodināt mūsu sirdsapziņu, kas bieži vien snauž nabadzības drāmas priekšā, un aizvien vairāk iedziļināties Evaņģēlija vēsts būtībā, kur nabagi ir dievišķās žēlsirdības priviliģētie adresāti.”

“Jēzus ar saviem sprediķiem mums norāda uz šiem žēlsirdības darbiem, lai mēs saprastu, vai dzīvojam vai nedzīvojam kā viņa mācekļi.

No jauna pievērsīsim uzmanību žēlsirdības darbiem miesai: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus, palīdzēt slimajiem, apmeklēt cietumniekus, apbedīt mirušos.

Un neaizmirsīsim garīgos žēlsirdības darbus: dot padomu šaubās esošajiem, mācīt nezinošos, brīdināt grēciniekus, mierināt nomāktos, piedot aizvainojumus; pacietīgi paciest tos, kuri ir garlaicīgi; lūgt Dievu par dzīvajiem un mirušajiem.” (Misericordiae Vultus)

Aleksandrs Stepanovs

Foto: commons.wikimedia.org