Jāpiebilst, ka Mirušo piemiņas diena ir cieši saistīta ar iepriekšējo dienu, kad Baznīca godina visus svētos. Svētums nav greznība, jo katrs cilvēks ir aicināts būt tuvu Dievam – gan šajā dzīvē, gan mūžībā. „Būtu kļūdaini domāt, ka 1. novembrī godinām veiksminiekus, savukārt nākamajā dienā – tos, kuriem būtu paveicies mazāk. Baznīcā ir ļoti daudz “anonīmā” svētuma, kas liek domāt, ka, nonākot Debesīs, varēsim piedzīvot ne vienu vien patīkamu pārsteigumu. Saistībā ar 2. novembri bieži atceros franču rakstnieka Žorža Bernanosa vārdus, kas minēti viņa slavenākajā romānā “Lauku prāvesta dienasgrāmata”: “Nav mirušo valstības un dzīvo valstības. Ir Dieva valstība, un mēs visi esam tajā.” Tik tiešām, svēto sadraudzība nav tikai interesanta teoloģiska teorija, tā ir realitāte, kuru mēs varam īpaši apzināties un izdzīvot, lūdzoties par mūsu mirušajiem,” norāda pr.Cakuls.

Savukārt priesteris Zbigņevs Hromijs (Zbigniew Chromy) sarunā ar izdevumu „Gość Niedzielny” uzsver, ka eksistē cieša saikne starp trim Baznīcas daļām - debesīs, šķīstītavā un virs zemes. „Mūsu lūgšana par mirušajiem ne tikai palīdz viņiem, bet nodrošina, ka arī viņu aizbildniecība par mums kļūst iedarbīga. Kungs Dievs ātri un labprāt uzklausa viņu lūgumus, kas turklāt savienoti ar ciešanām,” stāsta garīdznieks.

Ticības patiesība par šķīstītavu ir viens no klupšanas akmeņiem dažādu kristīgo konfesiju attiecībās. Protestantu denominācijas neatzīst šķīstītavas realitāti un neredz jēgu lūgšanai par mirušajiem, kuri, pēc viņu uzskatiem, uzreiz nonāk ellē vai  paradīzē. Savukārt pareizticīgie lūdzas par dvēselēm, kaut gan viņu mācībā nav izteikti skaidras runas par šķīstītavu.

Praktizējot lūgšanu par mirušajiem, ticīgie var saņemt atlaidas, jeb indulgences, ko var upurēt par tiem, kuri jau uzturas mūžībā, bet nevar būt blakus Dievam. Diemžēl pēdējos gados šī garīgā praksē vairs nav tik populāra. Priesteris Hromijs skaidro: „Katrs, kurš grēko, piesauc vainu un Dieva sodu. Vaina tiek izdzēsta izlīgšanas sakramentā, taču sods nē. Diemžēl no sprediķiem gandrīz pazudušas runas par gandarīšanas nepieciešamību par grēkiem. Pašlaik to reducē līdz lūgšanai, ko biktstēvs uzliek grēksūdzes noslēgumā. Lai izvairītos no soda un šķīstītavas, cilvēkam vajadzīga gandarīšana un atlaidas, kas ir soda atlaišana par grēkiem, ko ticīgais jau ir izsūdzējis izlīgšanas sakramentā. Turklāt liela daļa ticīgo neizsūdz ikdienišķus ("vieglus") grēkus, par ko kādreiz tāpat vajadzēs gandarīt. Ja ne šajā dzīvē, tad šķīstītavā”. Jāuzsver, ka sods par nodarīto nav Dieva „atriebība”, bet gan veids, kā dvēsele var šķīstīties. Turklāt to prasa dievišķā taisnīguma princips."

Dievs ir devis Baznīcai pilnvaras izdalīt ticīgajiem atlaidas, kas var būt pilnas (tiek atlaists viss sods par grēkiem) vai daļējas. Kā „Katoļu Baznīcas Vēstnesī” norāda priesteris Dmitrijs Artjomovs MIC, pastāv pieci obligātie noteikumi pilno atlaidu saņemšanai.

Brīvība no piesaistes grēkam (1)

Nepiesaistīties pie grēka nozīmē mīlēt Dievu un ienīst grēku. Tā ir patiesas atgriešanas pazīme – kaut arī cilvēkam gadās grēkot, viņš tomēr aiz mīlestības pret Dievu ir gatavs cīnīties ar savām vājībām, nesmelt prieku no grēka un nožēlot. Pie grēka nepiesaistīts cilvēks nekad necentīsies sevi attaisnot vai uzskatīt, ka viņa grēks „nav tik slikts”. Tikai ar tādu nostāju pret grēku var saņemt pilnas atlaidas.

Būt svētdarošās žēlastības stāvoklī (2)

Ticīgam jābūt bez nāvīgā grēka uz sirdsapziņas. Tādam jābūt stāvoklim, kad ejam pie Svētās Komūnijas. Ja cilvēks ir izdarījis nāvīgu grēku, tad vispirms jāpieiet pie grēksūdzes un jāatzīstas visos grēkos, saņemot piedošanu.

Svētās Komūnijas pieņemšana (3)

Lūgšana pāvesta nodomā (4)

Tas nozīmē lūgties nodomos, kuros lūdzas pāvests – piemēram, par mieru visā pasaulē, utml. Ja gadījumā mēs nodomus nezinām, galvenais, ka sirdī vienojamies ar pāvestu lūgšanā, jo Dievs taču zina, kādos nodomos pāvests lūdzas. Lai izpildītu šo noteikumu, var lūgties jebkādu lūgšanu, piemēram, „Tēvs mūsu”.

Veikt kādu dievbijības darbību (5)

Kā skaidro priesteris Artjomovs, ir dievbijīgas prakses, kas nesaistās ar konkrētām dienām. Tas ļauj iegūt pilnas atlaidas pat katru dienu (ar nosacījumu, ka izpildīti visi 5 noteikumi). Šīs darbības ir sekojošas:

• vismaz pusstundu lasīt Bībeli;
• vismaz pusstundu adorēt Vissvētāko Sakramentu;
• lūgties vienu Rožukroņa daļu;
• lūgties Krustaceļu, baznīcā pārejot no vienas stacijas pie otras.

Ja kāds katru dienu apmeklē baznīcu, pieņem Komūniju un izpilda vienu no dievbijības darbiem, var saņemt pilnas atlaidas kaut katru dienu. Mēdz būt arī citi dievbijības akti, kas arī saistās ar pilnām atlaidām, bet tiem ir jābūt izpildītiem konkrētā dienā vai vietā:

• apmeklēt kapsētu un lūgties par mirušajiem no 1. līdz 8. novembrim. Šīs atlaidas var veltīt tikai par mirušajiem;
• apmeklēt baznīcu 2. novembrī (Mirušo piemiņas dienā) un lūgties „Tēvs mūsu” un „Es ticu”;
• saņemt pāvesta svētību „Urbi et Orbi”, arī ar televīzijas vai radio starpniecību, bet tiešraidē;
• nodziedāt himnu „Visusvēto Sakramentu” Lielajā Ceturtdienā;
• pagodināt krustu Lielās Piektdienas liturģijas laikā;
• atjaunot kristības solījumus Lieldienu vigīlijas Misē vai savas kristības dienā;
• piedalīties rekolekcijās vismaz 3 dienu garumā;
• pieņemt pirmo Svēto Komūniju vai piedalīties šajās svinībās;
• piedalīties primīcijas Misē;
• piedalīties 25, 50 un 60 gadu priesterības jubilejas svinībās;
• kopīgi nodziedāt vai nolasīt himnu „Dievs, mēs Tevi slavējam” Vecgada dienā;
• kopīgi nodziedāt vai nolasīt himnu „Nāc, Svētais Gars” Jaungada dienā un Svēta Gara nosūtīšanas svētkos;
• apmeklēt draudzes baznīcu tās aizbildņa svētkos vai konsekrācijas dienā, 2. augustā, lūdzoties „Tēvs mūsu” un „Es ticu”;
• kopīgi lūgties „Gandarīšanas lūgšanu Vissv. Jēzus Sirdij” attiecīgos svētkos;
• lūgties „Lūgšanu Krustā sistā Pestītāja priekšā” Lielā Gavēņa piektdienās pēc Mises vai pēc Komūnijas Jēzus attēla priekšā;
• kopīgi noskaitīt „Cilvēces veltīšanas Vissv. Jēzus Sirdij” Kristus Karaļa svētkos;

Atcerēsimies arī, ka katrs katolis, kurš dzīves laikā ir veltījis atlaidas par mirušajiem un atrodas svētdarošās žēlastības stāvoklī, nāves brīdī saņem pilnas atlaidas. Tas notiek arī bez priestera klātbūtnes. Ja cilvēks pacietīgi aiz mīlestības pret Dievu panes dzīves grūtības, izpilda savus pienākumus, pilda žēlsirdības darbus un gandarīšanas aktus, tad viņš saņem daļējās atlaidas, raksta pr.Artjomovs.

Foto: morguefile.com