Pēc autora domām, nav iespējams mainīt cilvēku mentalitāti vienas dienas laikā. Tādēļ Kirks aicināja savus domubiedrus pacietīgi „pieradināt” sabiedrisko viedokli, lai līdzpilsoņi pamazām kļūtu vienaldzīgi pret homoseksuālisma problēmu. Kirks uzsvēra, ka būtu labi panākt, lai cilvēki izturētos pret seksuālās orientācijas atšķirībām tāpat kā pret atšķirīgām gaumēm vai sporta veidiem.
„Panāciet, lai masas uzskatītu, ka homoseksuālisms ir kaut kas labs. Taču ja tās tikai iedomāsies, ka tas ir kaut kas savādāks un paraustīs plecus, tad jūs jau esat vinnējuši cīņā par tiesībām,” raksta Kirks.
1.solis. Iedarbināt homoseksuāļu ruporu
Bez īpašām emocijām, bet neatlaidīgi. Pie katras iespējas runāt, bet neizraisīt šoku, piemēram, nerādīt seksuālo rīcību un uztvert to kā abstrakciju. Mērķis ir pārsniegt sašutumus, vilšanās un jebkādu citu pārdzīvojumu robežas. Kirks māca, ka ir svarīgi panākt, lai daudzi cilvēki runātu par homoseksuālismu neitrālā vai labvēlīgā formā. „Nepārtraukta runāšana rada iespaidu, ka sabiedriskais viedoklis ir vismaz sadalīts, un ka ievērojama daļa akceptē vai pat praktizē homoseksuālismu,” skaidro lobists.
Šeit ir svarīgi izdarīt spiedienu uz konservatīvām struktūrām, lietojot plašsaziņas līdzekļus un useful idiots. Recepte ir visai vienkārša: „izmantot filmas un televīziju, uzbrukt Baznīcai”. Kirks aicina ar mediju palīdzību veidot frontes līniju cīņā ar Baznīcu – izsmiet, kompromitēt, ignorēt, stāstīt par tās atpalicību un aprobežotību. Kad Baznīcas autoritāti izdosies mazināt, jāļauj runāt pseidokatoļiem, kuri aicinās uz toleranci. LGBT lobijam jādara viss iespējamais, lai parādītu Baznīcu kā Viduslaiku iestādi, kuras nostāja ir pilnīgā pretrunā ar moderno psiholoģiju.
2.solis. Homoseksuāļi kā upuri
Kirks aicināja domubiedrus neattēlot gejus kā agresīvus aktīvistus, kuri cīnās par savām tiesībām. Daudz efektīvāk ir kultivēt upura tēlu, uzsverot, ka geji heteroseksuālā sabiedrībā ir cietēji. Cilvēkiem ir jātic, ka homoseksuālisms ir iedzimts, bet LGBT-personas nenes nekādu morālu atbildību par savu seksuālo uzvedību.
3.solis. Vainas apziņa un cīņa par „taisnīgumu”
Nākamais solis ir divu vērtību savstarpēja konfrontēšana: cilvēktiesības pret sirdsapziņas brīvība. Sabiedrības vairākumam jāiestāsta, ka tā viedoklis ir pretrunā ar geju cilvēktiesībām. Pateicoties Apvienoto Nāciju organizācijas atbalstam LGBT prasības faktiski tika integrētās cilvēktiesību komplektā. Līdz ar to lobistiem nebija grūti spert šo soli. Pašlaik atliek tikai atsaukties uz diskriminācijas apkarošanu, un tas uzreiz nodrošina LGBT kustībai sabiedrības simpātijas.
4.solis. Homoseksuāļi kā veiksminieki
Jāveido priekšstats par homoseksuālistiem kā par jauniem, skaistiem, labi izglītotiem cilvēkiem, zvaigznēm un veiksminiekiem. Tāpēc svarīgi pārtraukt jebkāda asociācijas ar pataloģiju, novirzi, slimību vai atkarību. Homoseksuālistiem, kuri tiek parādīti medijos, jābūt pievilcīgām un pat izcilām personībām.
Šo modeli nepieciešams pārnest arī uz izglītības sistēmu. LGBT izdevumā „Vienlīdzības stunda” rakstīts: „Apliecini LGBT-personu klātbūtni sabiedrībā, kā arī viņu ieguldījumu zinātnē un kultūrā. Seksuālā orientācija nav jāattēlo kā galvenā personas īpašība. Svarīgi piedāvāt skolēniem pozitīvus piemērus, ar kuriem viņi varētu sevi asociēt”.
5.solis. Aplikt oponentus ar dubļiem
Nākamais homopropagandas etaps jau ir spēle ar augstām likmēm. Kad sabiedrība ir pieradusi pie LGBT reklāmām un publiskām akcijām, laiks izrēķināties ar palikušajiem pretiniekiem.
„Atklāti runājot, viņus vajag aplikt ar dubļiem. Šajā ziņā mums ir divi mērķi. Pirmkārt, pašpārliecināta homofobija jāaizstāj ar vispārējo kaunu un vainas sajūtu. Otrkārt, mēs gribam panākt, lai geju ienaidnieki izskatītos tik pretīgi, lai katrs kārtīgs amerikānis gribētu turēties no viņiem pa gabalu,” raksta Kirks.
Geju aktīvists aicināja attēlot LGBT oponentus kā riebīgus homofobus, kuru īpašības un uzskati nav pieņemami pārējai Amerikai. Tās var būt huligānu un noziedznieku bildes, kuri labprāt stāsta par „pediņiem” un pauž gatavību viņus nogalināt. Protams, der arī nacistu koncentrācijas nometņu bildes, kur spīdzināja un iznīcināja homoseksuāļus.
6.solis. Piesaistīt finansējumu
Lai panāktu šos mērķus, jāpiesaista nopietns finansējums. Kirks uzskatīja, ka katrā valstī var atrast 10-15 miljonus LBGT aprindu atbalstītāju. Ja katrs no viņiem noziedos divus dolārus, naudas pietiks. Šodien, kad LGBT kustību atbalsta starptautiskās organizācijas un lielas kompānijas, savākt līdzekļus ir daudz vieglāk. Par savu mērķu sasniegšanu ir jāmaksā. To labi apzinājās daudzu politisko režīmu līderi, kuri nekad nav žēlojusi naudu propagandai.
Rakstu sagatavoja Marks Jermaks
Foto: Michael Ruiz, flickr.com
