/Marks Jermaks/

Latvijā salīdzinoši maz tiek runāts par jaunu politisku ideoloģiju ar globālām ambīcijām – dženderismu (gender ideology). Pirms dažiem gadiem plašu rezonansi guva Labklājības ministrijas projekts par „dzimumu līdztiesības” grāmatiņām Latvijas bērnudārzos „Diena, kad Rūta bija Rihards”, tomēr vēlāk diskusija par šādu materiālu kaitīgumu apklusa. Šodien civitas.lv saīsinājumā publicē interviju ar bīskapu Henriku Hoseru, kurš vada Polijas Bīskapu konferences Bioētikas lietu komisiju, un kurš ir plaši pazīstams kā aktīvs dženderisma oponents. 


/Maddy Bernero/

Kādu dienu es gatavojos doties uz satikšanos ar savu draugu, un, kad es domāju par to, ko vilkšu mugurā, un ko darīt ar saviem matiem, es sapratu, ka gavēnī ir atlicis mazāk par 10 dienām. Es jutos mazliet nelāgi, ka savas pēdējās 10 minūtes es pieliku vairāk pūļu, gatavojoties uz satikšanos, nevis savas sirds sagatavošanai svarīgākajā mūsu Baznīcas liturģiskajā periodā.

Gavēnis ir grēku nožēlošanas un sagatavošanās laiks. Mēs gatavojamies augstākajai Svētajai Dienai mūsu kalendārā. Nav labāka veida kā sagatavot mūsu sirdis mūsu augšāmceltajam Kungam, kā izmantojot priekšrocību pieņemot izlīgšanas Sakramentu.

Pāvests pusdieno ar ieslodzītajiem Podžoreale (Poggioreale) cietuma kapelā, kas pārveidota par ēdamzāli.

/Klāra Santomjero/

“Noziedzniekiem un visiem viņu līdzzinātājiem šodien es pazemīgi kā brālis atkārtoju: atgriezieties pie mīlestības un taisnības! Jēzus jūs meklē, lai jūs apskautu, skūpstītu un vēl vairāk mīlētu.” To pāvests sacīja svētrunā Neapoles Plebiscīta (Plebiscito) laukumā notikušajā dievkalpojumā. Tas bija otrais posms viņa Neapoles vizītes laikā, un pāvests uzrunāja noziedzīgās pasaules pārstāvjus, kas izlējuši asinis pilsētā.

Aprakstot savu personīgo pieredzi, impulsīvi vispirms gribētos pasūdzēties, kā tiku ievainots un pārprasts – sievas, viņas mīļākā, mūsu bērnu, paša mātes un māsu, sievastēva pārprasts un ievainots, - un šo sarakstu es varētu vēl turpināt. Es pat varu viņu vainu ļoti saprātīgi un pārliecinoši parādīt – jo sieva mani daudzkārtīgi krāpa, bet beigās, atņemot man bērnus, kopā ar viņiem pārcēlās uz sava mīļākā mājām. Vecākie bērni no manis atteicās, sievas un sievasmātes ietekmēti, bet sievastēvs jau sen visu zināja, to visu pieņēma, un kopā ar manu sievu gandrīz divus gadus gatavojās viņas aiziešanai pie mīļākā. Varētu vēl tālāk uzskaitīt netaisnības, kas mani piemeklēja, bet tam nav jēgas. Norēķināšanās jāatstāj pašam Dievam, tāpēc ka Viņam pieder atriebība, Viņš atmaksās (sal. Rom 12,19).