Mācekļa balss

Kungs, ka es domāju par Tavu lielumu un savu niecību, tad drebu un uztraucos par sevi. Ja es neeju pie Tevis, tad attālinos no dzīvības avoga, bet, ja Komūniju pieņemu necienīgi, izdaru grēku. Mans Dievs un Padomdevēj, Tu esi mana palīdzība katrā vajadzībā. Kas man jādara? 

Rādi man īsto ceļu un pamāci, kā es varētu ar īsu vingrinājumu sagatavoties Svētajai Komūnijai. Man ir jāzina, kā sagatavot savu sirdi Vissvētākā Sakramenta pieņemšanai un šī lielā dievišķā Upura svinēšanai. 

"To pateicis, Viņš dvesa un sacīja tiem: Saņemiet Svēto Garu!" (Jn 20, 22).

Svētais Gars ir „Kristus kompensācija pasaulē, kur Dievam-Cilvēkam nav izdevusies izcila karjera” (R. Laurentin). Tā ir dzīva klātbūtne, nevis muzeja eksponāts, kas nolikts uz galda aplūkošanai. 

5.gadsimtā svētais pāvests Leons Lielais šādi uzsāka sprediķi Svētā Gara nosūtīšanas svētkos: „Katrs katolis zina, ka šodienas svētki pieder pie visnozīmīgākajiem svētkiem Baznīcā.” Vai tā tas ir arī mūsdienās? 

Jēzus Kristus: Savu lietu vienmēr uztici man, un Es visu labi nokārtošu īstajā brīdī. Gaidi, lai piepildās mana griba, un tu iemantosi no tā lielu labumu. 

Māceklis: Kungs, ar vislielāko prieku es Tev atvēlu savas vajadzības, jo mani spriedumi nevar novest ne pie kā laba. Ak, kaut es būtu mazāk norūpējies par nākotnes notikumiem, bet vairāk uzticējies Tavai gādībai!

Jēzus Kristus: Cilvēks tik bieži pēc kaut kā dedzīgi tiecas, bet, tiklīdz viņš to ir ieguvis, jūtas vīlies, jo viņa tieksmes nav noturīgas un nemitīgi mainās. Nav mazsvarīgi sevi aizliegt arī sīkumos. 

Patiesi pilnveidoties nozīmē sevi pilnīgi aizliegt. Pašaizliedzīgs cilvēks ir brīvs un stiprs. Taču kārdinātājs, kas ir ienaidnieks visam labajam, nekad nepārstāj izlikt lamatas, dienu un nakti gaidot kādu neuzmanīgo iekrītam slazdos. Tāpēc Kungs saka: "Esiet nomodā un lūdzieties, lai jūs nekristu kārdināšanā!" (Mt 26,41)

Avows: Kempienas Toms, Sekošana Kristum, Rīga: Kala raksti, 2011. 

Vēstule māsīcai Marijai Gerēnai*

Svētdien, 1888. gada 13. maijā