“Aleteia” redakcija ar bīskapu Badeho tikās februāra sākumā Romā, Āfrikas bīskapu pastāvīgās komitejas tikšanās laikā, lai uzzinātu viņa viedokli par Nigērijā radušos terorisma grupas dabu un apturēšanas iespējām. Bīskaps arī stāstīja par Āfrikas bīskapu cerībām saistībā ar Ģimenes sinodi un viņu viedokli par karstajiem jautājumiem un atziņām, kas izgaismojās oktobra Sinodes tikšanās laikā. 



Jūsu ekselence, ko jūs varat pastāstīt par Boko Haram un grupējuma aktivitātēm kā Nigērijas bīskaps?


Ja mēs zinātu pareizās atbildes par Boko Haram, tad viss jau būtu beidzies. Patiesībā, pēc mūsu pārdomām, atklājumiem un pieredzes ar cilvēkiem, kas ir piedzīvojuši “Boko Haram” vardarbību un brutalitāti, ir skaidrs, ka tas ir kokteilis, kura pamatā ir: pagātnes administrācijas trūkumi Nigērijā, korupcija, slikta administrācija, uzmanības trūkums attiecībā uz jauniešiem, uzmanības trūkums attiecībā uz būtiskiem demokrātijas pīlāriem, kā cilvēku izglītošana, īpaši Nigērijas ziemeļos. 
Esmu pārliecināts, ka mēs piedzīvojam pēdējo 30 – 35 gadu sliktās administrācijas un nolaidības sekas.


Mēs redzējām šo nevīžību Nigērijā vairāku gadu laikā. Dodoties uz Nigērijas ziemeļiem pat vismierīgākajos periodos varēja redzēt jauniešu pūļus uz ielām, kas nedarīja neko citu, kā vien ubagoja. Jebkurš, kuram ir kaut minimālas analītiskas spējas, būtu sapratis, ka tas ir pamats uztraukumam. Un tam nevajadzēja būt “Boko Haram”. Jebkuram, kuram bija padomā kāds ļaunums, varēja nolīgt tūkstošiem roku, kuras varētu lietot vienkārši laupīšanai un organizētai noziedzībai, lai traucētu sabiedrības mieru. 
Kad pie varas nāca demokrātija, bija daudz cerību, taču tās nepiepildījās. Šie jaunie cilvēki, kuri jau bija padarīti nespējīgi rūpēties paši par sevi tāpēc, ka viņiem bija trūcis izglītības, nodarbinātības, redzēja politiķus, kas nekas nebija bijuši, bet pēkšņi kļuva bagāti un varēja sasniegt visu, ko vēlējās.

Arī pateicoties starptautiskajiem medijiem, kas rādīja, kādai vajadzētu būt labai dzīvei, tie paši jaunie cilvēki, kuriem iepriekš nekas nerūpēja, sāka domāt par to, kas viņi varētu būt, ja arī viņi ieņemtu tādu pašu pozīciju. Tolaik skolu nebija. Nebija darba. Tikai vēlāk valdība sāka būvēt skolas. Bet es domāju, ka tas notika nedaudz par vēlu. 
Tāpat problēma bija arī tā, ka cilvēki nespēja cienīt likumu. Nigērijas konstitūcija ir tikusi pārkāpta un ļaunprātīgi izmantota gadiem ilgi, jo valdībai pietrūka labās gribas pielietot likumu, kad tas bija nepieciešams. Varēja pieļaut noziegumus, un cilvēki tā darīja. Kad mazā valsts daļā pirms vairākiem gadiem tika ieviests Šariata likums, valdība nevarēja neko izdarīt un cerēja, ka tas izbeigsies pats no sevis. Tas norādīja uz nespēju kaut ko kontrolēt.

Tas tikai vēl vairāk pavēra iespēju uz sacelšanos. Un tad, kad parādījās “Boko Haram”, tiem, kas bija neapmierināti ar sistēmu un autoritātēm, bija iespēja kādam pievienoties. Pat šodien es joprojām zinu, ka ir jaunieši, kuri pievienojās teroristu grupām ne jau tāpēc, ka viņiem tās patika, bet tāpēc, ka viņiem vajadzēja atrast veidu, kā pretoties sistēmai. 
Otrs faktors bija tas, ka reliģiskās organizācijas, kuras varēja vājināt šos efektus, bija nespēcīgas. Kristiešu un Baznīcas organizācijas nebija brīvas rīkoties. To darbību ziemeļos ierobežoja pat valdība. Lieta tāda, ka atsevišķos Nigērijas novados nebija iespējams iegūt savā īpašumā zemi, ja to bija plānots izmantot reliģiskiem mērķiem. Reliģiskajos mērķos arī ietilpa cilvēku izglītošana skolās, sanitāro iekārtu būvēšana, morālās audzināšanas veicināšana. Kopš tur bija iespēja attīstīties tikai Islama skolām, bērniem tika mācīts Korāns, bet sabiedrības morālais raksturs tomēr pasliktinājās.

Es esmu no Rietumnigērijas, kur Jorubi (Yoruba) kultūra ir ļoti spēcīga. Jorubi kultūrā ir daudz musulmaņu. Manā reģionā kristieši ir minoritāte, bet lielākais vairums ir musulmaņi, taču mēs lieliski sadzīvojam. Manā diecēzē ir 17 diecēzes skolas. 70% skolēnu manās skolās ir musulmaņu bērni, un daži no viņiem pat ir izvēlējušies konvertēties kristietībā, un viņu vecāki to neuzskata par problēmu. Es jums stāstu patiesību.

Daži imami un musulmaņu līderi man ir tik labi draugi, ka tad, kad viņi ceļ māju un vēlas to svētīt, ielūdz mani to izdarīt. Viņi labprāt nāk uz baznīcu, kad mums ir dievkalpojumi un svētki. Esmu vadījis katoļu un musulmaņu kāzas. Starp musulmaņiem un katoļiem ir liela uzticība un liela sadarbība. 


Bija laiks, kad man bija jārunā par “Boko Haram” Ziemeļnigērijā. Es nolēmu konsultēties ar musulmaņu līderiem, kas ir mani draugi. Es jautāju, kāpēc pēc viņu domām rietumos nav to problēmu, kuras ir ziemeļos. Viņi norādīja uz vienu lietu – spēcīgais kultūras pamats, kas mūs vieno un kuru mēs neļāvām iznīcināt. Turpretī Ziemeļnigērijā islāma kultūra tika iznīcināta. Hausa etniskā kultūra tika iznīcināta. Jā, tur ir musulmaņi, bet nepastāv kultūra, kas ir visa pamatā, un kuras pamatā ir vērtības.


Jorubi zemē cilvēciskā cieņa un dzīvība ir svētas. To kristietība tikai pastiprināja. Un neviens mani nepārliecinās, ka kristietība ienesa cilvēcisko cieņu. Tā pie mums pastāvēja jau pirms tam. Cilvēks taču tāpat vien nenogalināja otru. Ir daudz sakāmvārdu, kas aptver Jorubi gudrību. Tajos teikts: tu necīnies līdz pretinieka nāvei. Tev nav jānogalina cīņā, jo tu nekad nezini, kas notiks rīt un, kurš tev būs nepieciešams rīt.

Es domāju, ka šīs kultūras šķiedras trūkums, pagātnes sliktā vadība, demokrātiskas valdības pamatlikumu neievērošana un miljoniem jauniešu, kas bija pamesti uz ielām bezcerībā un bezspēcībā, sagatavoja lielisku pamatu “Boko Haram”. 
Kad 2009. gadā sākās “Boko Haram” [uzbrukumi], bija viegli to aprakstīt. Šodien tajā apvienojušies daudzi citi spēki, kas slēpjas zem “Boko Haram” vārda. Pat Nigērijas prezidents pirms kāda laika sacīja, ka ir dažādi "Boko Haram" veidi – ekonomiskais, religiskais, sociālais. Viņš tāpat pieļāva, ka viņa valdībā ir cilvēki, kuriem simpatizē "Boko Haram". 



Pēc jūsu domām, kā var uzvarēt cīņā pret "Boko Haram"?

Tas nebūs viegli. Mēs esam nonākuši pie slēdziena, ka tas šodien nav pa spēkam Nigērijas valdībai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izskatās, ka valdībai tas nerūp. Divi tūkstoši cilvēku ir miruši. Un mēs neko nevaram izdarīt. Kāpēc lai par to runātu? Tāda ir attieksme.


Pirms neilga laika Vatikāna Radio sagatavoju analīzi un es uzdevu divus jautājumus – vai tā ir patiesība, ka nav neviena, kurš varētu pateikt, no kuriemes "Boko Haram" dabū finanses? Vai tā ir patiesība, ka Rietumos nav neviena, kas varētu vismaz palīdzēt apturēt "Boko Haram" finansējuma pieplūdi? Vai tā ir patiesība, ka Eiropa un ASV neko nevar izdarīt? Es domāju, ka arī Rietumi ir vainojami pie tā, kas notiek. 
Mana teorija ir tā, ka te ir saistība ar jautājumu par dzimstības kontroli. Ir sacelta trauksme par iedzīvotāju straujo pieaugumu Āfrikā. Līdz ar to tiek ar prieku pieņemts viss, kas palīdz šo pieaugumu mazināt vai apturēt tā pieaugumu. 


Nesen mani satrauca ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones paziņojums, ka ASV valdība darīs visu, lai veicinātu dzimstības kontroles iekļaušanu valdību darba kārtībā. Patiesībā ASV ar to pateica, ka tā palīdzētu Nigērijai cīņā pret "Boko Haram", ja valsts mainītu likumus attiecībā uz homoseksualitāti, ģimenes plānošanu un dzimstības kontroli. Ir absolūti skaidrs, ka eksistē kultūras imperiālisms. Es domāju, ka Āfrikā cieš no kultūras imperiālisma, kas draud iznīcinat mūsu kultūras vērtības. 
Un es domāju, ka tas ir noziegums.

Ja Rietumi lielās, ka ir par cilvēku brīvību, tad lai tā arī ir. Bet ar Rietumu lolotajām vērtībām nav jānomaina Āfrikas vērtības. Tā ir cilvēces brīvības sastāvdaļa. Un vismaz Āfrika var piecelties kājās un teikt: “Tās ir vērtības, kuras mēs kopjam, un tās ir vērtības, kuras vēlamies saglabāt.” Ja Rietumi rūpējas par geju un homoseksuālu pāru brīvību, abortu un kontracepcijas brīvību, es domāju, ka āfrikāņi ies savu ceļu.

Āfrikāņiem dzīvība ir svēta. Un tas, ka pasaule var skatīties, kā tūkstošiem cilvēku katu dienu mirst Nigērijā, liecina, ka arī tas, ko mēs saucam par Rietumu civilizāciju, ir slima. Tas, ko mēs sakām par cilvēcisko cieņu vai cilvēktiesībām, ir tīrā liekulība. Samazinās cieņa pret dzīvības svētumu. Un tas viss tiek uzspiests Āfrikai par jebkuru cenu. Mēs domājam, ka tas ir netaisnīgi un amorāli. 
Vēl viena kritiska piezīme – šajā laikā Nigērijas uzmanība ir ļoti dalīta. Parasti Nigērijā, kad tuvojas vēlēšanas, visa uzmanība ir vērsta uz tām. Visi resursi ir pievērsušies vēlēšanām. Nav nozīmes, kas notiek, nekam citam nav nozīmes. Es domāju, ka tas pastiprina problēmu. Pat valdības pārstāvji atteicās no ceļojumiem uz atsevišķām vietām "Boko Haram" draudu dēļ. Viņi ir zaudējuši savas spējas tikt galā ar problēmām. Un ko tas nozīmē? 


Avots: Diane Montagna, US Won't Help Fight "Boko Haram" Until Nigeria Accepts Homosexuality, Birth Control, Bishop Says, www.aleteia.org

Tulkoja: Ilze Mežniece