Zīme parādījās atkārtoti 1939.gada 22.augustā. To novērojis Ādolfs Hitlers, uz ko savās atmiņās norāda viens no viņa līdzgaitniekiem Alberts Špērs: „Kopā ar Hitleru mēs stāvējām Berghofas terasē un brīnījāmies par neparasto parādību. Ārkārtīgi spilgta ziemeļblāzma veselu stundu pārklāja ar sarkano gaismu leģendāro Untersbergu, kamēr debesis spīdēja visās varavīksnes krāsās. (…) Mūsu sejas un rokas izskatījās nedabiski sarkanas. Šī parādība izraisīja dīvainu sapņainu noskaņu. Pēkšņi Hitlers, vēršoties pie viena no saviem militārajiem adjutantiem, sacīja: „Tas sola daudz asiņu. Šoreiz bez spēka pielietošanas izvairīties nevarēs.” 

Nedēļu vēlāk Polijā ienāca Trešā Reiha divīzijas un „tumsa pārklāja visu zemi”. Pasaulē sākās neiedomājamu vājāšanu laiks. Karš prasīja vairāk nekā 55 miljonu cilvēku dzīvi. Tomēr tas bija tikai „sāpju iesākums”, kas pēc Vācijas sagrāves mainīja formu, tomēr nepazuda. 

Un atkal piepildījās Marijas brīdinājums, Kura lūdza atgriezties un gandarīt par grēkiem: „Ja cilvēki izpildīs Manus vēlējumus, Krievija atgriezīsies un iestāsies miers. Ja nē, Krievija izplatīs pasaulē savas maldīgās macības, izraisot karus un Baznīcas vajāšanas. Labie tiks mocīti, svētais tēvs ļoti cietīs, daudzas tautas tiks iznīcinātas.” 

Kad Marija izteica šos vārdus, Krievijā parādījās boļševistiskās revolūcijas ugunsgrēks. Pēc Otrā pasaules kara padomju Krievija tik tiešām izplatīja savus maldus. 

Ar padomju komunismu aplīpinājās Ķīna un citas valstis, bet Polija un daļa tās kaimiņu nonāca zem komunistu jūga. Visapkārt notika neiedomājams terors. Izrādījās, ka tehniskais progress, ar ko lepojās 20.gadsimts, nebūt ne obligāti iet roku rokā ar morālu progresu. Laikā, kad virs zemes pacēlās kosmiskie kuģi, „ļaunuma impērijas” un tās satelītu lēģeros un moku kambaros mira nomocīti cilvēki, bet miljoni turpināja dzīvot bailēs un pazemojumos. Komunisma upuru skaits pārsniedza 100 miljonus. 

Tomēr šajā tumsā atspīdēja cerība, kas tika iededzināta Fatimas vēstījumā. „Visbeidzot Mana Bezvainīgā Sirds triumfēs. Svētais tēvs veltīs Krieviju Man, tā atgriezīsies, bet pasaulei iestāsies miera laiks,” teica Marija. 

Pasaule kārtējo reizi atcerējās Fatimas vēstījumus 1981.gada 13.maijā, kad tieši Dievmātes parādīšanas gadadienā notika atentāts pret Jāni Pāvilu II. Divas dekādes vēlāk tas pats pāvests publiskos „Fatimas noslēpuma” trešo daļu. Starp apokaliptiskām ainām parādīsies arī pāvesta tēls, kurš mirst liela krusta pakājē uz kalnā, pārdurts ar loka bultām un šaujamieroču lodēm. 

Tomēr tajā dienā pāvests izdzīvoja, kaut gan bez pārdabiskas iejaukšanas tas nebūtu iespējams. Vēlāk to apstiprināja pats Jānis Pāvils II: „Mātišķā plauksta virzīja tās lodes kustību, un pāvests (…) būdams agonijā (…) aizkavējās uz nāves robežas.” 

Komentējot publiskoto „noslēpuma” tekstu, kardināls Jozefs Racingers skaidro: „Vīzijas mērķis nav parādīt filmu par nākotni, kas noteikta vienreiz un uz visiem laikiem. Tās mērķis ir tieši pretējais – tai jāmobilizē spēki pārmaiņām uz labo.” 

Un tad iestājās laiki, kad tumsa sāka atkāpties. 1984.gada 25.martā Pasludināšanas svētkos Jānis Pāvils II veltīja Krieviju un visu cilvēci Marijas Bezvainīgajai Sirdij. Jau drīzumā padomju koloss sāka sabrukt. Pēc pieciem gadiem Polija kā pirmā no komunistu kontrolētām valstīm atguva neatkarību. Tad sarkano jūgu sāka atmest arī citas zemes. 1990.gada 8.decembrī – Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvanīgās Ieņemšanas svētkos – palikošo padomju republiku līderi parakstīja Belovežas līgumu par PSRS likvidēšanu. Tas viss notika gandrīz bez asins izliešanas. 

Apcerot trešā Fatimas „noslēpuma” nozīmi, kardināls Racingers uzsver: pieņemot, ka tas attēlo konkrētus notikumus, jāatzīst, ka tie jau ir pagātnē. Viņš atsaucas uz Marijas apsolījumu, ka Viņas Bezvainīgā Sirds uzvarēs: „Sirds, kas atvērta Dievam un attīrīta caur Dieva kontemplāciju, ir stiprāka par lielgabaliem un jebkāda veida ieročiem. Marijas „fiat”, šis Viņas sirds izteiktais vārds, mainījis pasaules vēstures gaitu, jo Viņa dzemdēja šajā pasaulē Pēstītāju. Pateicoties Viņas jāvārdam Dievs varējis kļūt par cilvēku mūsu pasaulē un paliek tajā uz mūžiem.” 

Avots: "Kiedy ujrzycie noc oświetloną przez nieznane światło...", gosc.pl

Foto: bosko.pl

Tulkoja Marks Jermaks