Kādā vēstulē, ko viņš rakstīja Annitai 1913.gada 15.jūlijā viņš sniedz viņai (un arī mums) vērtīgus padomus par mūsu sargeņģeļiem, iekšējām privātām atklāsmēm un lūgšanu.

Dārgā meita Jēzū,

Lai tava sirds vienmēr ir Svētā Gara templis. Lai Jēzus iekvēlina Savas mīlestības liesmu tavā dvēselē un lai Viņš vienmēr tev uzsmaida, kā Viņš to dara visām dvēselēm, kas Viņu mīl. Lai Vissvētākā Jaunava Marija uzsmaida tev ikvienā tavas dzīves situācijā; un bagātīgi aizstāj tavu māti zemes virsū.

Lai tavs labais sargeņģelis vienmēr tevi sargā, un lai viņš ir tavs ceļvedis šajā skarbajā dzīves ceļā. Lai viņš vienmēr tev nodrošina žēlastības, ko sniedz Jēzus, un vienmēr tevi nes uz savām rokām, lai tu nepiedauzītu savu kāju pie akmens. Lai viņš zem saviem spārniem pasargā tevi no pasaules viltus, ļaunā gara un miesas iegribām.

Ar patiesu dievbijību, Annita, velti sevi šim sargeņģelim. Tas ir tik mierinoši apzināties, ka mums ir dota šāda garīga būtne, kas no mātes klēpja līdz pat kapam, nekad pat uz īsu brīdi neatstāj mūs, pat ne tajos brīžos, kad mēs pakrītam grēkojot. Un šī Debesu garīgā būtne – kā draugs, kā brālis – gan vada, gan arī pasargā mūs.

Bet īpašu mierinājumu mums sniedz apziņa, ka šis eņģelis nemitīgi aizlūdz par mums, velta Dievam visus mūsu labos darbos, mūsu domas, kā arī mūsu vēlmes, ja tās nāk no šķīstas sirds.

Ak! Dieva dēļ nekad neaizmirsti šo neredzamo pavadoni, kurš arvien mums ir līdzās, vienmēr uzklausa mūs, kā arī arvien ir gatavs mūs mierināt. Ak, šī brīnišķīgā tuvība! Ak, brīnišķīgais ceļabiedrs! Ja vien mēs spētu to izprast! Vienmēr paturi viņu savu acu priekšā! Bieži atminies šī eņģeļa klātbūtni, pasakies viņam, lūdzies uz viņu, vienmēr uzturi labas attiecības ar viņu. Atver viņam savu sirdi un uztici viņam savas ciešanas. Uzmanies, lai nekad neaizēnotu viņa skaidro skatu. Apzinies to un vienmēr paturi to savā prātā. Viņu ir viegli apvainot; viņš ir ļoti jūtīgs. Piesauc viņa palīdzību smagu ciešanu brīžos un tu piedzīvosi viņa mierinošo pieskārienu un palīdzību.

Nekad neapgalvo, ka tu esi viena pati cīņās ar saviem ienaidniekiem; nekad neapgalvo, ka tev nav neviena, kam tu varētu atvērt savu sirdi un pilnībā uzticēties. Tā būtu smaga nodevība pret šo Debesu vēstnesi.

Runājot par iekšējām atklāsmēm… neuztraucies un nezaudē mieru. Tev ir tikai jāizvairās, lai tava sirds nepiesaistītos šīm atklāsmēm. Nepiešķir tām pārāk lielu nozīmi; parādi, ka tev tās ir vienaldzīgas. Tev nevajadzēttu ne nonievāt, nedz arī iemīlēt vai vēlēties šādas lietas. Vienmēr šai iekšējai balsij atbildi šādi: „Jēzu, ja tas patiešām esi Tu, kurš mani uzrunā, ļauj man ieraudzīt Tavu vārdu piepildījumu un izpausmi, tas ir, labus tikumus manī.”

Pazemini sevi Kunga priekšā un uzticies Viņam; velti savus spēkus – ar dievišķās žēlastības palīdzību – tam, lai praktizētu tikumus, un tad ļauj, lai Dieva žēlastība darbojas tevī saskaņā ar Viņa gribu. Tikumi ir tie, kas svētdara dvēsele, bet nevis pārdabiskie redzējumi.

Un nesamulsti cenšoties saprast, kuras atklāsmes nāk no Dieva. Ja tās patiesi nāk no Dieva, tad viena no galvenajām norādēm būs tā, ka pirmajā brīdī, dzirdot šo balsi, tavu dvēseli piepildīs bailes un apjukums, bet pēc tam tevī ienāks dievišķs miers. Bet savukārt, ja tieši pretēji – šo iekšējo vīziju avots būs tavs ienaidnieks, tad iesākumā tās tev sniegs maldīgu drošības sajūtu, kam sekos satraukums un neaprakstāms vājums.

Manī nav nekādu šaubu, ka šo iekšējo atklāsmju autors ir Dievs, bet mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo ļaunais gars bieži vien samaitā Dieva darbu ar saviem piemaisījumiem. Bet tas lai tevi nebiedē: tas ir pārbaudījums, kuram tiek pakļauti pat visizcilākie svētie un visapgaismotākās dvēseles, un tomēr tie arvien ir patīkami Dieva acīs. Tev vienkārši vajag uzmanīties, lai pārāk viegli nenoticētu šīm atklāsmēm – it īpaši tām, kuras attiecas uz to, kā tev vajadzētu rīkoties, un ko tev vajadzētu pasākt darīt. Tev vajadzētu tās pieņemt un atklāt savam garīgajam vadītājam, kā arī būt noskaņotai pieņemt viņa spriedumu.

Tāpēc vispareizākais ir pieņemt šīs atklāsmes ļoti piesardzīgi un pazemīgi, kā arī ar zināmu vienaldzību. Rīkojies šādā veidā un it viss palielinās tavus nopelnus Kunga priekšā. Neuztraucies par savu dvēseli; Jēzus tevi ļoti mīl. Centies atbildēt šai mīlestībai tādā veidā, ka arvien vairāk pieaudz svētumā Dieva un cilvēku priekšā.

Savas lūgšanas izsaki arī skaļi; vēl nav pienācis laiks atteikties no šīm lūgšanām. Visas grūtības, kuras tu piedzīvo lūgšanas laikā, pieņem piecietīgi un pazemīgi. Esi gatava arī piedzīvot izklaidību un sausumu, tomēr nekādos apstākļos tu nedrīksti pamest novārtā lūgšanu un meditāciju. Pats Kungs vēlas tevi dziedināt un caur to sniegt garīgo labumu.

Piedod man, ka es tagad beigšu šo vēstuli. Vienīgi Dievs zina, cik man ir grūti rakstīt šo vēstuli. Esmu smagi slims. Lūdzies, lai Kungs vēlētos mani drīz atbrīvot no šīs ciešanu piepildītās miesas.

Es dāvāju tev un arī Frančeskai savu svētību. Dzīvo un nomirsti Jēzus rokās.

Tēvs Pio

Avots: Oleada Joven, St.Padre Pio on Listening to Your Guardian Angel, aleteia.org

Tulkoja Agnese Strazdiņa