Kas vai kurš lika jaunietes mātei pārdomāt? Tas, kurš var visu, Dievs, tas pats, kurš pārbaudīja meitenes lielo ticību un kurš nemitīgi lika viņai just savu klātbūtni. Savai meitai, kura tik dramatiskā veidā bija palikusi stāvoklī, Valērijas vecmāmiņa bija mācījusi un atkārtoja: “Dievs nekad tev nesūta vairāk, nekā tu vari izturēt.”
Un tieši Valērija kļuva par Mis Pensilvāniju, lai izkratītu sirdi un atklātu šo stāstu. Un nevis tāpēc, ka Valēriju tas nospieda kā smags akmens, bet gan tāpēc, ka viņa uzskatīja par vajadzīgu un vērtīgu to izstāstīt un atklāt. Liels un absurds ļaunums negaidīti pārvērtās labajā un pat vēl vairāk. Un tieši par to Valērija gribēja pavēstīt pasaulei. Kāpēc lai vienmēr tiek ziņots tikai par daudziem negatīviem, pat šausminošiem notikumiem, ar kuriem mūsu pasaule ir pārbagāta: par cilvēkiem, kas maina dzimumu tāpat kā zeķes; par izjukušām ģimenēm vēl pirms tās radušās; par skolām, kuras nevis audzina, bet izmanto psiholoģisko varmācību pret bērniem jau agrā vecumā; par pretdabiskām attiecībām, bieži vien homoseksuālām poligāmijām, prokreācijas maldiem, par visneaizsargātāko un vājāko radību nogalināšanu vēl mātes miesās?
Dienā, kad Valērijas māte tika izvarota un, pašai nezinot, ieņēma meitu, viņa varēja zaudēt dzīvību zem varmākas nepielūdzamā asmens. Taču notika tā, ka kāda negaidīta gaisma pārtrauca šo drāmu, pārbiedējot ļaundari un ļaujot jaunajai sievietei aizbēgt. “Tu esi mana gaisma,” pēc tam Valērijas mamma vienmēr atkārtoja savai skaistajai meitai. Viņa ir pārliecināta, ka tā gaisma, kas izvarošanas tumsu pārvērta negaidītās meitas gaidībās, bija sargeņģeļa pirksts.
Un Valērija? Viņa saka, ka dzīvo dziļā mierā: “Esmu pārliecināta, ka Dievs mani ir vēlējies šeit kāda noteikta iemesla dēļ. Šis iemesls ir iedvesmot un dot drosmi cilvēkiem, dāvāt viņiem cerību, apliecinot, ka viss ir iespējams, un ka nedrīkst ļaut, lai dzīvi nosaka dažādi negatīvi notikumi.” Ticība ir lielākais mantojums, ko Valērijai atstāja mamma. Un savu popularitāti viņa izmanto kā dāvanu un iespēju. Jau kādu laiku viņa apceļo ASV, lai stāstītu 18 līdz 30 gadus vecām sievietēm, kā reaģēt uz seksuālo vardarbību un vardarbību kā tādu. To viņa dara, stāstot par Dievu.
Marko Respinti
Avots: Marco Respinti, “È Miss Pennsylvania. È nata da uno stupro”, www.lanuovabq.it.
Tulkoja Ilze Mežniece
Foto: Valerie Gatto, facebook
