Sv. Augustīns, kas pēc pieredzes zināja, kā jūtas cilvēks, kurš ir attālinājies no Dieva, no globālām lietām pievērš uzmanību cilvēka sirdij, jo tieši tā ir vieta, kur notiek izšķirošā cīņa starp mīlestību un naidu, starp svētumu un grēku: “Savā sirdī meklē to, kas patīk Dievam. Savu sirdi vajag salauzt smalkos gabalos. Tu baidies, ka tā aizies bojā, tāpēc ka ir saberzta smalkos gabaliņos? 51. psalmu autors tev dod atbildi: “Radi manī, ak Dievs, tīru sirdi!” Tātad netīra sirds ir jāiznīcina, lai tiek radīta tīra sirds. Kad mēs grēkojam, mums vajadzētu izjust nepatiku pret mums pašiem, jo grēki nepatīk Dievam. Un tādēļ, ka mēs pārliecināmies, ka neesam bez grēka, vismaz šajā lietā centīsimies būt līdzīgi Dievam – nožēlojot to, kas nepatīk Dievam.”

51. psalms ir ķēniņa Dāvida lielas grēku nožēlas lūgšana. Trīs tūkstošu gadu laikā kopš tās sacerēšanas neskaitāmi vīrieši un sievietes to padarīja par savu lūgšanu. Itāļu komponista Gregorio Allegri dziedājums Miserere ir 51. psalma a cappella dziedājums, kas ir komponēts ap 1630. gadu. Šis dziedājums unikālā veidā sagatavo nostāties Dieva priekšā ar paļāvību uz Viņa žēlsirdību, un, ielūkojoties savā sirdī, lūgt piedošanu. To piedāvājam noklausīties divos izpildījumos.

Pirmajais ieraksts, ko izpildīja koris Pro Cantione Antiqua 1985. gadā, ir papildināts ar psalma vārdiem latīņu un angļu valodā. Otro izpilda Kembridžas Klāras koledžas jauniešu koris diriģenta Timoti Brauna vadībā.

51. psalms

Dievs, apžēlojies par mani
savā lielajā žēlsirdībā
un savas labvēlības pilnībā
izdzēs manu netaisnību.

Mazgā mani tīru no noziedzības traipa
un no grēka mani šķīstī.
Jo es atzīstu savu vainu,
un mans grēks arvien ir manā priekšā.

Pret Tevi vien esmu grēkojis
un ļaunu darījis Tavā priekšā,
bet Tavs spriedums ir pareizs
un Tavs lēmums ir taisnīgs.

Redzi, noziedzībā esmu dzimis,
un grēkā mani ir ieņēmusi mana māte.
Jo, lūk, Tu mīli patiesu un atklātu sirdi
un gudrību man māci sirds dziļumos.

Apslacini mani ar izapu un padari tīru,
mazgā mani baltāku par sniegu.
Dāvā man prieku un līksmību,
tad gavilēs kauli, kurus pazemoji.

Novērs savu vaigu no maniem grēkiem,
izdzēs manu noziedzību.
Dievs, radi manī skaidru sirdi
Un atjauno manī stingru garu.

Neatmet mani no sava vaiga
Un savu Svēto Garu neatņem no manis.
Dod man atkal savas pestīšanas prieku
un nostiprini mani ar dedzības garu.

Netaisnīgos es mācīšu staigāt Tavus ceļus,
bezdievīgie atgriezīsies pie Tevis.
Dievs, mans Pestītāj, pasargā mani no soda,
Tavu taisnīgumu ļauj man slavēt.

Atdari, Kungs, manas lūpas,
un mana mute teiks Tavu godu.
Jo upura dāvana tev nedara prieku,
dedzināmais upuris, ja arī es to dotu, tev nepatiks.

Satriekts gars ir īstais upuris Dievam,
satriektu un pazemotu sirdi, Dievs, tu nenicināsi.
Kungs, esi žēlīgs Sionai savā labvēlībā,
lai tiktu uzcelti Jeruzalemes mūri.
Tad saņemsi taisnības upuri, dāvanas un dedzināmus upurus uz sava altāra.