Tomēr laiki, kad ārsta pienākums respektēt cilvēka dzīvību bija acīmredzams, sen ir pagājuši. Mūsdienās veselības aprūpes sistēmas klientiem aizvien biežāk jāsaskaras ar medicīnas komercializācijas un vispārējā relatīvisma ideoloģijas radītiem riskiem. Īpaši spilgti tas redzams reproduktīvas veselības jomā, kur cilvēku seksuāli reproduktīvā dzīve tiek sistemātiski atdalīta no jebkādām morāles prasībām. Arī tie ārsti-ginekologi, kuri pozicionē sevi kā „dzīvībai draudzīgus”, bieži vien neatbilst šim skaistajam sauklim.

Kā raksta portāla CIVITAS.LV lasītāja Anna, „abi ar vīru jau kādu laiku meklējam Katoļu Baznīcas un savai reliģiskajai nostājai atbilstošu ginekologu - tādu, kurš atteicies no abortu veikšanas. Apzinājām vairākus variantus, kur ārstes, kuras sevi dēvē par kristietēm, publiski atzinušas, ka abortus neveic. Diemžēl, iepazīstoties ar situāciju tuvāk, atklājās skaudri fakti...”

Jāatgādina, ka pēdējo gadu laikā Latvijas publiskajā telpā plašu rezonansi ir izraisījuši dažu ārstu-ginekologu paziņojumi par atteikšanos no abortu veikšanas, kas, protams, bijusi laba ziņa daudzām sievietēm, kuras nevēlas izmantot tādu speciālistu pakalpojumus, kuri līdzdarbojas nedzimušu bērnu slepkavībās.

Turklāt ir zināms, ka daļa ginekologu neveic abortus, kaut arī neriskē par to runāt skaļi.

Taču abortu neveikšana nav pietiekams pamats, lai dēvētu sevi par „kristīgu” ārstu, jo ginekologu prakses ietvaros pārāk bieži tiek veiktas arī citas funkcijas, kas apdraud ieņemto bērnu dzīvību un viņu mammu veselību, un līdz ar to ir klajā pretrunā ar Dekalogu.

Kontracepcija, kas nogalina

Piemēram, atsevišķu „dzīvībai draudzīgu” ginekologu mājaslapās piedāvāto pakalpojumu sarakstā ir atrodama „intrauterīnās spirāles ievadīšana”. Runa ir par dzemdes spirāli, ko ginekologi parasti sauc par „kontracepcijas” līdzekli, bet kas patiesībā var darboties gan kā kontraceptīvs (vērsts pret apaugļošanu), gan kā abortīvs (vērsts pret jau ieņemta bērna attīstību) mehānisms. Spirāles ievietošana dzemdes dobumā izraisa aseptisku iekaisumu un traucē veidoties endometrijam - īpašam slānim, kas nepieciešams, lai apaugļota olšūna pēc ieņemšanas varētu ieligzdoties dzemdē. Ja ginekologs atzīst elementāru patiesību par to, kas cilvēka dzīvība rodas ieņemšanas brīdī, tad viņam būtu jāsper nākamais solis un jāatzīst, ka spirāle šo bērnu var nogalināt.

Vēl viena plaši zināma ginekologu „misija” ir piedāvāt savām pacientēm hormonālo kontracepciju, kas līdzīgi spirālei var darboties kā abortīvs līdzeklis. Pēc būtības hormonālajām tabletēm vai implantiem ir četri darbības veidi, divi no kuriem ir abortīvi. Kontraceptīva iedarbība ir ovulācijas novēršana un dzemdes kakla gļotu sabiezēšana, padarot tās necaurejamas spermatozoīdiem. Tomēr nav noslēpums, ka salīdzinoši bieži ovulācija šādām sievietēm tomēr mēdz notikt. Lai pasargātu preparātu lietotājas no „iekrišanas”, ieslēdzas divi abortīvi efekti: sintētiskie hormoni traucē normālu endometrija augšanu un izmaina olvadu peristaltiku, padarot tos mazkustīgus, kas attiecīgi traucē apaugļotās olšūnas pārvietošanos uz dzemdi.

Neauglības „ārstēšana”

Vēl viens klupšanas akmens ginekologiem ir līdzdalība mākslīgās apaugļošanas programmā, kas par spīti skaistajai reklāmai un valsts atbalstam darbojas kā reāla „nāves mašīna”. Mākslīgas apaugļošanas speciālisti parasti nelabprāt runā par savas profesionālas darbības detaļām un efektivitātes radītājiem. Protams, ir skaisti palīdzēt neauglīgiem pāriem tikt pie bērniem, taču šie mūsdienu "humānisti" noklusē, ko tas reāli maksā.

Mākslīgas apaugļošanas procedūras ietvaros „mēģenē” vienlaicīgi var tikt apaugļotas vairākas olšūnas, kas līdz ar to jau ir dzīvas cilvēciskas būtnes. Taču ja pāris ir „pasūtījis” vienu bērnu, tad viss pārējais „materiāls” ar laiku tiek iznīcināts. Nozares klienti, kuri tik ļoti ilgojas pēc bērniem, līdzdarbojas mākslīgi ieņemto bērnu iznīcināšanā. Nemaz nerunājot par to, ka bērnu ieņemšana nedabiskā veidā ir pretrunā ar laulāto sakramenta būtību.

Protams, speciālisti, kuri labi pelna „neauglības ārstēšanā”, apgalvos, ka apaugļota olšūna vēl nav cilvēks, kas neatbilst nedz zinātniskiem faktiem (tieši apaugļošanas brīdī rodas jauns dzīvs organisms ar savu unikālo DNS), nedz Baznīcas sludinātajai patiesībai (nedzimušam bērnam ir nemirstīga dvēsele, katrs cilvēks ir pelnījis cienīgu izturēšanos no ieņemšanas līdz dabīgas nāves brīdim).

Grēks paliek grēks

Saskaņā ar Katoļu Baznīcas katehismu personas, kas piedalās grūtniecības pārtraukšanā, tiek ekskomunicētas, jeb izslēgtas no Baznīcas, par noziegumu pret cilvēka dzīvību (2272. pants). Tas tiek darīts tādēļ, lai norādītu grēciniekam uz viņa pārkāpuma smagumu un pamudinātu uz patiesu atgriešanos. Tāpat Baznīca uzsver, ka embrijs jāatzīst par personu no ieņemšanas brīža (2274).

Svētie Raksti daudzviet atgādina, ka ieņemta bērna dzīvība ir svēta un neaizskarama, jo to ir radījis pats Dievs, bet tēvs un māte ir tikai līdzdarbojušies Viņa plānā. Līdz ar to bērns nav savu vecāku vai ārstu īpašums, ar ko var manipulēt peļņas gūšanas vai sava egoisma apmierināšanas nolūkos. „Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa” (Ebr. 9,27)

Foto: wht_wolf9653, flickr.com