Kas šobrīd neļauj attīstīt dialogu?

Lai mainītu situāciju ir nepieciešama viena konstruktīva doma, principi, viena ideja, viens valsts projekts. Pietiek iznīcināt un šķelt: tas nav nekāds projekts! Sāksim ar to, ka piešķirsim tiesības Palestīnas tautai, iesāksim dziļu un nopietnu dialogu ar islāmu un teiksim islāmam, ka mēs ticam vienam Dievam. Tātad mēs esam brāļi, kāpēc tad mums ir jākaro savā starpā? Mēs varam sadarboties. Ja vēlamies karot, tad karosim pret nabadzību... Mēs taču dzīvojam viņiem līdzās Sīrijā, Libānā, Ēģiptē. Eiropā pastāv ebreju kristīgā kultūra, turpretī Austrumos, kā Sīrijā, Libānā, Ēģiptē, Irākā, Jordānijā pastāv islāma kristīgā kultūra. Mums, ticīgiem cilvēkiem, ir nepieciešams iedzīvināt morāli politikā, kuras mērķis ir rūpes par cilvēku. Tādā veidā, ja tiks pieņemts kļūdains problēmas risinājums, kā tas bija ar karu Irākā, mums skaidri jāsaka, ka esam pret!

Kāda nozīme šobrīd ir Žēlsirdības gadam tādā valstī kā Sīrija?

Mums ir nepieciešama Dieva žēlsirdība, kā arī nepieciešams saprast, ka šis karš ir bezjēdzīgs. Mums ir jāaptur šis ārprāts: pietiek karot! Ar visiem ir nepieciešams nodibināt dialogu! Sīrija ir viena kultūras valsts, nevis terorisma valsts. Mums jādod cilvēciskās vērtības šai tautai: pieņemt viņus, nevis apvienoties pret viņu reliģiju. Mums ir jāpieņem mūsu brāļu “vājums”. Viņi spēs dzīvot mierā, ja mēs viņus mīlēsim.

Avots: it.radiovaticana.va

Tulkoja Aleksandrs Stepanovs

Foto: michael_swan.flickr.com