Kad 1957. gadā licenzēja pirmās PT “Enovīds“, tika nopietni brīdināts, ka sievietes šīs tabletes nedrīkst lietot ilgāk par 24 mēnešiem. Bet mūsdienās miljoniem sieviešu lieto PT gadiem ilgi, saskaitot visu kopā, var teikt miljardiem sieviešu-gadu garumā. Tagad ir izdomāti arī daudzgadīgi pretapaugļošanās līdzekļi, kurus ievieto zem ādas, un tikai ārsts tos var izņemt. Šī gada žurnāla Vouge jūnija numurā “Neksplanona” reklāmai ir veltīta viena lappuse, bet tā noliegumam trīs lapaspuses (no tā var spriest, kas ir žurnāla mērķa auditorija). Šajās lappusēs tiek brīdināts par visām iespējamajām preparāta lietošanas blakusparādībām, sākot no depresijas, pumpām, līdz pat ārpusdzemdes grūtniecībai un nopietniem asins sarecējumiem.

Iespējams, ka lielākā daļa Anglijas, tāpat kā Amerikas sieviešu labi apdomā to, ko viņas ēd. Viņas uztraucas par pesticīdiem salātos un hormoniem gaļā. Viņas lūkojas pēc organiski audzētas pārtikas, jo nevēlas, lai viņu asinīs iekļūtu svešas ķīmiskās vielas. Viņas ar nožēlu izturas pret sportistiem, kuri augstāku rezultātu sasniegšanai lieto medikamentus. Kādēļ gan viņas neizrāda tādas pašas rūpes par orālo kontracepcijas līdzekļu ietekmi uz viņu organismu? Kādēļ gan lai 21 gadu veca sieviete ielaistu savā organismā etinilestradiolu, evonorgestrela un citus grūti izrunājamus hormonus un steroīdus?

Dažas sievietes tos lieto – līdzīgi kā nabaga Falana Kareka – tāpēc, ka viņām kāds slinks vai varbūt pārstrādājies ārsts pateica, ka tas palīdzēs noregulēt neregulārās menstruācijas. Citām sievietēm varbūt ārsts pateica, ka tas palīdzēs likvidēt pumpas uz sejas. Tā notika ar manu kolēģi un istabas biedreni. Bet pēc tam viņa sāka nodarboties ar gadījuma rakstura seksu, jo zināja, ka tam nebūs nekādu seku. Protams, tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzas sievietes pārvērš savu ķermeni par toksisko vielu izgāztuvi. Viņas savu dzīvi nevar iedomāties bez iespējas nodarboties ar seksu jebkurā brīdī, “kad tas ienāk prātā”, kā viņas pašas izsakās. Tas nozīmē, ka viņas savu dzīvi nevar iedomāties bez pretapaugļošanās tabletēm.

Tas rada problēmas arī vēl nedzimušiem bērniem. Ja mērķis ir sekss bez jeb kādām sekām, un ja tomēr “mazas sekas” tik un tā tiek iedēstītas sievietes ķermenī, tad ir tikai viens veids, kā no tām atbrīvoties, un to sauc par abortu. Vai pieaugušām sievietēm nebūtu vieglāk, ja viņas dzīvotu saskaņā ar savu dabisko auglības ritmu? Šāds jautājums netiek uzstādīts, jo tas nozīmētu dzīvesveida maiņu.

Ko? N–n–n–nevar būt, ka jūs domājat... ka jūs runājat par... nevainību? Pat šī vārda skaņa uzbur tēlus par vecenēm, kas krata pirkstus uz skaistām, jaunām meitenēm, kuras negrib neko citu, kā tikai papriecāties. Vārdam “nevainība” ir nopietnas zīmola identitātes problēmas: tā tiek iztēlota kā pretstats vārdam “papriecāties”, ar ko tiek domāts sekss.

Dona Īdena (Dawn Eden) kādreiz pati praktizēja šo jēdzienu nivelēšanu (papriecāties = nodarboties ar seksu), līdz viņa skaidri saprata šī dzīves stila problēmu: “Ārpus laulības praktizēta dzimumakta rezultātā jūtas tiek nodalītas no seksa, un tas var būt emocionāli graujoši,” viņa raksta savā grāmatā “Aizraušanās ar nevainību”.

Īdena gadiem ilgi spēlējās ar dzīvi. Domājot par šķietami spontāno un kaislīgo randiņu pieredzi, viņa secināja, ka ir sākusi uz vīriešiem skatīties kā uz tādiem, kuri ir auksti un ciniski pāroties gribētāji. Viņi pat netiecās pēc aizraušanās. Viņi vēlējās kontrolēt. No savu seksuālo attiecību pieredzes viņa zināja, ka šķiršanās sāpes sekos, bet tās viņu pārāk neskars, jo viņa jau ir tam sagatavojusies. Viņa ne tikai pati bija seksa objekts, bet par tādu bija padarījusi arī savu partneri. Viņi viens otru izmantoja. Lai notrulinātu savas emocijas, viņa jau no paša sākuma sev iestāstīja, ka attiecības ilgi netrupināsies. Viņai bija sevi jānotrulina, jo gadījuma rakstura sekss ir pretrunā dabiskai savienošanās norisei starp vīriešiem un sievietēm.

Nesenie pētījumi liecina, ka ar seksuālo uzbudinājumu saistītie hormoni ir saistīti arī ar savienojošo spēku. Iespējams, ka Daba ir paredzējusi, ka seksuālās attiecības būs pastāvīgas attiecības? Bet gadījuma sekss noteikti nemeklē pastāvīgas attiecības. Tas piespiež sievietes kļūt neauglīgām, piepildīt savus ķermeņus ar indīgām ķīmiskām vielām, lai viņas var izmantot seksam, bet nevar kļūt mātes. Vai tas ir vēlams dzīvesveids? Kādas tam ir alternatīvas? “Katrās attiecībās mīlēt pilnīgi un piepildīti – tas atbilst attiecību būtībai,” saka Īdena. Kā var mīlēt pilnīgi un piepildīti? Šāds apgalvojums var kļūt par zīmolu, un tam ir potenciāls! Kurš gan ir pret to, lai mīlētu pilnīgi un piepildīti, un atbilstošā veidā? Tā ir Īdenas nevainības definīcija. Tas izklausās pēc sintētisko hormonu un citu grūti izrunājamu ķīmisko līdzekļu dabiskas, pat organiskas alternatīvas.

Konija Maršnere (Connie Marshner) ir kustības “Par Dzīvību” un “Par ģimeni” pētniece, aktīviste. Šis raksts pirmo reizi bija publicēts žurnālā “Cilvēka dzīves Pārskats” (Human Life Review), kas jau 40 gadus reizi kvartālā publicē pārliecinošus rakstus par dzīvību aizstāvošas kustības aspektiem.

Avots: Connie Marshner, Casual Sex: There’s Nothing Natural About It, aleteia.org