Svētā Krusta baznīca bija viduslaiku katedrāle, kas piederēja armēņiem pirms turku pastrādātā armēņu genocīda1915. gadā.

Tā bija pamesta un atstāta novārtā vairākus gadu desmitus, bet pēc tam, kad kļuva zināms, ka 1951. gadā to plānots nojaukt, kāds rakstnieks un žurnālists vārdā Jasars Kemals (Yasar Kemal) izmantoja savus kontaktus, lai apturētu baznīcas nojaukšanu.

Piesaistot tūristu uzmanību, 2005. gadā baznīca tika restaurēta. Šobrīd bijusī katedrāle ir Turcijas muzejs, bet dažiem cilvēkiem, kā šai sievietei, tā paliek sakrāla lūgšanas vieta. “Izlejot” savu dvēseli Dieva priekšā lūgšanā, kas nāk no sirds dziļumiem, profanētai vietai tiek atgrizta Dieva nama sākotnējā cieņa.

Lai Kungs tiešām apžēlojās, lai šajā dievnamā kādreiz no jauna sāk skanēt liturģiskie dziedājumi un tiek svinēta Euharistija, bet grēka un neticības profanētajās dvēselēs atdzimst slāpes pēc Dieva un Dieva bērnu cieņa.

“Mana lūgšana lai nonāk Tavā priekšā kā vīraks, manu roku pacelšana – kā vakara upuris.” (Ps 141, 2)

Avots: Una giovane armena canta una splendida preghiera nell’ex cattedrale, aleteia.org