Kad nav jādodas pie eksorcista

Ceturtdiena, 01 Oktobris 2015 14:36

Dēmoniska apsēstība ir ļoti reta parādība, tādēļ ticīgajiem nevajadzētu pārspīlēt, katrā neparastā situācijā saskatot ļaunā gara „pirkstu”, norāda katoļu priesteris, eksorcists Slavomirs Sosnovskis (Slawomir Sosnowski).

Ņemot vērā pieaugošo sabiedrības interesi par dēmoniskās iedarbības problemātiku, Sosnovskis skaidro, ka galvenais ierocis cīņā pret kritušajiem eņģeļiem ir dzīve svētdarošā žēlastībā, tātad, regulāra grēksūdze un sv.Komūnijas pieņemšana, kā arī lūgšana, Bībeles lasīšana, piedalīšanās kopienas dzīvē, un tml.

Videolekciju ciklā „Eņģeļi un dēmoni” eksorcists, atsaucoties uz Svētajiem Rakstiem un Katoļu Baznīcas mācību, uzsver, ka kristiešiem galvenokārt būtu jāuzlūko Kristus persona. Diemžēl reizēm daudz lielāku interesi izraisa ļaunais gars un tā aktivitātes, kas patiesībā novērš uzmanību no Dieva. Dēmoniskās apsēstības gadījumi ir netipiska parādība, un lielākai daļai cilvēku, kuri meklē palīdzību pie eksorcistiem, patiesībā nepieciešams cita veida atbalsts.

Daudzu eksorcistu pieredze liecina, ka tikai 1-2% cilvēku, kuri uzskata, ka cieš no apsēstības, tiešām ir nepieciešams t.s. „svinīgais eksorcisms”, kas ir īpaša lūgšana, kuras laikā priesteris tiešā veidā uzrunā ļauno garu un Jēzus vārdā pavēl viņam atkāpties. „Nav vajadzības nākt pie eksorcista ar katru garīgu problēmu. Ja eksorcists pasaka cilvēkam, ka konkrētā situācijā viņam nav nepieciešams eksorcisms, tas nenozīmē, ka viņš tiek nosūtīts pie psihiatra. Runa ir tikai par to, ka šajā gadījumā nav apsēstības. Iespējams, cilvēks cieš no kaut kādiem garīgiem uzbrukumiem, ar ko var tikt galā arī savādāk,” skaidro Sosnovskis.

Kas attiecas uz eksorcista sadarbību ar psihiatru, tā tiešām ir vēlama ar nosacījumu, ka ārsts ir atvērts garīgas dzīves problemātikai. „Ja psihiatrs ir ticīgs, viņš var ierosināt eksorcista apmeklējumu. Ja ārsts ir neticīgs, pietiek, lai viņš atzītu, ka nesaprot noteiktas parādības, kas skar kādu cilvēku. Ārsts var arī vienkārši secināt, ka konkrēts cilvēks ir psihiski vesels,” skaidro Sosnovskis. 

Priesteris atgādina, ka pat lūgšanā „Tēvs mūsu” ir iekļauts aicinājums „atpestī mūs no ļauna”. Lūdzoties šādā veidā kristieši spēj parūpēties par savu garīgo „drošību”. „Aizlūgt var kopienas, priesteri. Arī katrs individuāli var aizlūgt par sevi, ja runa ir par to, lai attālinātu ļaunumu no šīs personas,” uzskata eksorcists.

Jāatzīmē, ka eksorcistiem nepieder monopols uz garīga ļaunuma apkarošanu. Katrs cilvēks saskaras ar sātana iedarbību kārdinājumu veidā, un katram cilvēkam ir jālūdzas, lai Dievs palīdz izturēt pārbaudījumos. „Iespējams, vienreiz mūžā katrs no mums piedzīvo situāciju, kad notiek īpaša personalizētā ļaunuma iedarbība. Taču mums palīdz sakramenti – sv.Komūnija, grēksūdze. Tāpat arī garīga vadība un brāļu lūgšana. Tas ļauj pārvarēt grūtības, un šādos gadījumos nav obligāti jādodas pie eksorcista,” viņš norāda.

„Mūsu uzdevums ir nevis pretoties ļaunajam, bet pieaugt labajā. Iedomājieties, ka kāds nav aizslēdzis savas mājas durvis un baidās, ka atnāks laupītājs. Labāk būtu vienkārši aiztaisīt durvis ciet un nebaidīties. Mēs taču neejam pie policijas ar lūgumu aizsargāt mūsu māju, ja paši esam atstājusi durvis vaļā. Līdzīgi ir mūsu garīgajā dzīvē. Nevajag uzriez skriet pie eksorcista. Stingri stāvēsim ticībā un tas būs mūsu spēks,” aicina priesteris.

Sagatavoja Marks Jermaks

Foto: morguefile.com

Jaunākie raksti