Paralēli plašsaziņas līdzekļos parādījās publikācijas, kur tika apgalvots, ka Ticības mācības kongregācija nav atzinusi Medžugorjes vīziju autentiskumu. Komisijas pārstāvji uzskatot, ka Medžugorje var būt tikai lūgšanas vieta, nevis sanktuārijs. Turklāt tika apgalvots, ka komisijas atzinums nonācis pāvesta Franciska rokās, un turpmāk notikumu gaita būs atkarīga no Baznīcas galvas pozīcijas. Tomēr Vatikāna preses dienests šo informāciju noliedza.

Citos medijos, piemēram, portālā „Vatican Insider” tika publicētas daudz ticamākas ziņas par to, ka kongregācija pagaidām nav pieņēmusi lēmumu. Tomēr komisija uzskata, ka svētceļniekiem, kuri dodas uz Balkāniem, būtu jāizvairās no kontaktiem ar Medžugorjes vizionāru grupu. Tas savukārt nozīmē, ka tuvākajā laikā pāvesta lēmums Medžugorjes lietā nav gaidāms. „Vatican Insider” prognozē, ka jauna informācija varētu parādīties ne agrāk kā rudenī.

Saskaņā ar Medžugorjes vizionāru stāstīto, pirmā Dievmātes, jeb Gospas („Kundzes”), parādīšanās notika 1981. gada 24.jūnijā Crnica kalnā. Vēlāk Jēzus Māte sāka sarunāties ar sešiem horvātu jauniešiem.

Privātas atklāsmes vizionāru grupai turpinās līdz pat šodienai. Pēdējās desmitgadēs Medžugorje kļuvusi par vienu no vispopulārākajiem svētceļojumu objektiem pasaulē. Kā ziņo portāls fronda.pl, Medžugorji ir apmeklējuši aptuveni 30 miljoni svētceļnieku. Nav noslēpums, ka šim pulkam pieder arī daudzi ticīgie no Latvijas.

Tajā pašā laikā Bosnijas un Hercogovinas bīskapi apšauba vīziju autentiskumu. Kamēr notiek lietas izpēte, arī Vatikāns ieņem piesardzīgu pozīciju, uzsverot, ka pašlaik nav vēlams organizēt oficiālus draudžu vai diecēžu svētceļojumus uz jauno svētvietu. Tajā pašā laikā Baznīca aicina priesterus nodrošināt garīgu atbalstu cilvēkiem, kuri tomēr dodas uz Medžugorji. Var teikt, ka Medžugorje ir unikāls gadījums Baznīcas vēsturē, jo privātas atklāsmes vēl nekad nav turpinājušās tik ilgi. Turklāt vizionāri apgalvo, ka tas notiks līdz viņu mūža beigām.

Neatkarīgi no atklāsmju dabas, Medžugorje piesaista miljonus ticīgo un arī neticīgo, kuri tur piedzīvo Dieva mīlestību. Viens no tipiskiem gadījumiem ir slavenā mūziķa Paddy Kelly stāsts, kurš brauciena laikā Medžugorjē piedzīvoja īpašu žēlastību, atgriezās pie Dieva un radikāli mainīja savu dzīvi, kļūstot par aktīvu Kristus liecinieku pasaulē. Arī daudzi citi svētceļnieki uzskata, ka Medžugorje pirmām kārtam ir lūgšanas un atgriešanās, nevis pārdabisku vīziju vieta.

Jāpiebilst, ka kristietības vēsturē ir bijis daudz precedentu, kad sākotnēji pārdabiskās atklāsmes, piemēram, Lurdā vai Fatimā, arī tikušas uztvertas ar skepsi. Tomēr diez vai Baznīcas oficiālā nostāja Medžugorjes jautājumā tiks noformulēta, kamēr vīzijas Balkānu pilsētiņā turpinās.