Skatoties šo video, nāk prātā – vai Dievs vēlas mums atņemt visu to, kas mums patīk? Nē, tas nav tas, ko vēlas pateikt šī video autori. Debesu Tēvs pazīst mūsu sirds dziļumus un saprot, kas mums ir nepieciešams, lai spējam sevi īstenot, pieredzot īstu prieku un īstu mīlestību.
Tikai ar Dievu mūsu dzīve iegūst īstu virzienu un mērķi. Šis video mums atgādina, ka kristietība nevēlas, lai mēs tikai un vienīgi izmetam miskastē to, ko liekam uz pjedestāla, bet lai atklājam, kādu vietu šīs lietas ieņem mūsu dzīvē.
Kā to izdarīt? Būvējot dzīves stabilus pamatus, meklējot tikšanos ar Dievu.
Kad mēs satiekam Dievu, satiekam To, kurš pazīst un dziļi izprot motīvus, kur dēļ mums ir nosliece klausīties to vai citu mūzikas stilu, izvēlēties to vai citu hobiju, sportu un mākslas virzienu. Šī mīlestības pilnā tikšanās mūs pilnībā pārveido un palīdz mums atklāt, ka šajā pasaulē mēs esam aicināti “peldēt pret straumi” un vispirms “būt” par cilvēkiem, nevis “darīt” tādas vai citādas lietas.
Patiesa tikšanās ar Kristu atver mūs pilnīgai sevis īstenošanai, drošībai un priekam. Jēzus teica: “Es esmu nācis, lai viņiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā (Jņ 10, 10). Pēc šādas tikšanās pēkšņi atklājas, ka nodarboties ar sportu vienotībā ar Viņu kļūst kaut kas daudz vairāk. Pēkšņi atklājas, ka klausīties mūziku nenozīmē aizpildīt tukšumu. Pēkšņi viss tiek piepildīts ar jēgu.
Kristietība neatņem mums to, ko mēs mīlam, gluži pretēji – tā paplašina mūsu sirdi tādā mērā, kā par to nekad pat neesam domājuši, ka tas vispār ir iespējams.
Tad, kad sāksim dzīvot kā iemīlējušies Dievā, viss nostāsies savās vietās. Mums nav jāatsakās no visiem mūsu hobijiem, bet ir jāatrod tiem vieta mūsu dzīvē, balstoties uz attiecībām ar Dievu.
Kad mēs sāksim dzīvot kā iemīlējušies, tad tas, ko darām, neattieksies vairs uz mums, bet uz To, kas ļoti dziļi pazīst mūsu sirdis. Dzīvot kā iemīlējušamies nozīmē darīt visu lielākam Dieva godam.
Pāvests Francisks turpina mūs visus iedvesmot. Jauniešu dienās Brazīlijā viņš jauniešiem teica: “Būtu labi, ja šodien mēs patiesi pajautātu sev: uz ko es īsti paļaujos – uz sevi pašu, uz lietām, vai uz Jēzu?”
Sagatavoja: Aleksandrs Stepanovs
