Anglikāņu Kenterberijas arhibīskaps uztvēra feministu saukļus pietiekoši nopietni, sasaucot speciālu komisiju, kas izskatīja šo lietu. No komisijas varētu sagaidīt, ka tā aizstāvēs ticības doktrīnu un aicinās mīļās dāmas likt Kunga lūgšanu mierā. Tā vietā viņām varētu ieteikt pievērsties kaut vai tamborēšanai. Jo ir taču skaidrs, ka viņām ir šausmīgi garlaicīgi.

Tomēr komisija uzskata, ka katram būtu jābūt apmierinātam. Tas attiecas gan uz Dieva Tēva, gan uz Dieva Mātes piekritējiem. Tādēļ katrs varēs izvēlēties tādu lūgšanas versiju, kas vairāk atbilst viņa uzskatiem – “Māte mūsu” vai arī “Tēvs mūsu”.

Varu padalīties ar feministu priesterēm un bīskapēm arī ar citām idejām. Ja eksistē “Māte mūsu”, kāpēc gan nevarētu eksistēt “Māsa mūsu”? Galu galā visas feministes ir māsas, kāpēc tad Dievs nevarētu būt Māsa? Bet ja neder Māsa, tad varbūt Meita? Tas gan būtu forši. Protams, vajadzētu padomāt arī par Svēto Trīsvienību. Ja pati Trīsvienība ir sieviešu kārtas, tad kāpēc trīs dievišķās personas pieder pie vīriešu kārtas? Tas taču ir skandāls!

Ar nepacietību gaidu, kad anglikāņu arhibīskaps sasauks kārtējo komisiju. Lai tā beidzot pasludina, ka tagad Svēta Trīsvienība ir Dievs Māte, Dieva Meita un Svētā Gare. Lai viss būtu saskaņā ar feminismu, un lai neviens, nedod Dievs (kaut gan pareizāk būtu jāsaka “nedod Dieve”), neiedomātos, ka “vīrieši ir vairāk līdzīgi Dievam, nekā sievietes”.

Savukārt anglikāņu feministēm novēlu nevis pārdzīvot par viņu pašu izgudrotajām problēmām, bet pievērsties Kunga Lūgšanas būtībai. Tas sniegs labumu gan šajā dzīvē, gan mūžībā.

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Malgožata Terlikovska, “Ojcze nasz” czy „Matko nasza” – wybór należy do Ciebie”, fronda.pl

Foto: Tobias von der Haar, flickr.com