Divi itāliešu filozofi publicē īsu kritisku vēstuli, brīdinot sabiedrību, kura atrodas “despotiskā režīma” priekšā, kas līdz ar Green pass ieviešanu ar likuma palīdzību deskriminē savus pilsoņus, kuri to uztver ar “neapzinātu vieglumu”.

Divi atklātās vēstules autori ir Itālijā plaši pazīstami politiskie un sabiedriskie darbinieki. Tas ir Masimo Kačari (Massimo Cacciari), filozofs, rakstnieks, politiķis, kas sevi pieskaita pie “kreisā” spārna, Venēcijas mērs (1993-2000; 2005-2010). Un profesors Džoržo Agambens (Giorgio Agamben), kas pasniedza Francijas, Anglijas un Itālijas augstskolās. 2012.gada 13.novembrī saņēma doktora grādu honoris causa teologijā Frīburgas universitātē, lasot konferenci ar nosaukumu Mysterium iniquitatis, kas tika publicēta kā grāmata Il mistero del male (Ļaunuma noslēpums). 2006.gadā filozofs saņēma Eiropas prēmiju Charles Veillon par publicista darbu un 2018.gadā Nonino prēmiju “Mūsu laikmeta skolotājs”.

Agambens ir pētījis un rekonstruējis ārkārtas stāvokļa doktrīnas ģenealoģiju antīkās Romas republikā un attiecinājis to uz mūsdienu demokrātijām, norādot, ka parlamentārā demokrātija ir tikai Leviatana maska un ka “ārkārtas stāvoklis” nav vienkārša kļūda demokrātiskās valsts darbībā, bet politiskās elites tendence iegūt neierobežoto varu un kontroli par pilsoņiem. Tiesiskums un juridiskās procedūras ir spēkā tikai tad, ja valstī nav ārkārtas situācijas. Aiz konstitucionālā likuma “slēpjas” absolūtās varas suverēns, kurš kontrolē likuma varas piemērošanu pēc sava ieskata.

Savu vēstuli itāliešu filozofi publicēja Neapoles filozofijas studiju itāliešu institūta mājaslapā (Istituto Italiano per gli Studi Filosofici), kas “nav saistīta ne ar vienu politusku frakciju”. Atklātā vēstule, izsauca milzīgo rezonanci un diskusijas tālu ārpus Itālijas robežām, jo skar aktuālo tēmu par demokrātiju un brīvību, ko apdraud “zaļās caurlaides” ieviešana. Tikai Neapoles filozofijas institūta vietnē kopš 26.julija tas tika izlasīts 152 149 reizes (uz 04.08) un tas neskaitot atsauces, citātus, tulkojumus citās valodās.

Aleksandrs Stepanovs

*****

Turpinās diskusija par Franciska motu proprio “Traditionis custodes”. Piedāvāju pārdomām vairākus komentārus.

Pirmais nāk no kardināla Gerharda Millera, bijušā Ticības mācības kongregācijas prefekta, kurš raksturojot Franciska dokumentu teica, ka “tā vietā, lai novērtētu avju smaržu, gans smagi sit viņas ar savu spieķi” (pilns teksts šeit).

******

Dārgie civitas.lv lasītāji, vēlos pievērst jūsu uzmanību ievērojāmā konservatīvā itāliešu žurnālista Aldo Marija Valli, pārdomām par stāvokli Baznīcā, pārdomām, ko izraisīja pāvesta Franciska hospitalizācija. Valli akūti novēro, ka “Baznīca ir beigusies”. Viņš neraksta par Baznīcu Itālijā vai Romas pilsētā, kur dzīvo, bet par Katolisko Baznīcu. Tas patiešām notiek visu acu priekšā. To nepamana tikai tie, kas analoģiski par kovid vakcīnas izraisītām blaknēm un trombozēm noliedz acīmredzamu saistību. Valli skarbais novērojums radās pēc kāda itāliešu priestera svētdienas sprediķa, taču arī Latvijā ir pietiekoši daudz priesteru un augstākās garīdzniecības pārstāvju, kas līdzīgi itāliešu kolēģim ar mesiānisko cerību sludina vispārējo vakcināciju. 

Taču Valli nav pesimists. Viņš redz, ka gruvešos dzimst jauna, garīga Baznīca, kas tomēr būtiski atšķirsies no tās, ko mēs esam pieraduši redzēt. Tomēr itāliešu žurnālistu nevajadzētu pārprast. Runājot par garīgu Baznīcu, viņš nedomā, ka katoliskā Baznīca kļūs līdzīga protestantu denominācijām bez priesteriem un Euharistijas. Gluži pretēji, savā blogā “Duc in altum”  viņš daudzkārt ir rakstījis par senās Tridentas Mises skaistumu un pievilcību, kas īpaši saista jauniešus, jo ieved Dieva pielūgsmē. Tomēr pats Aldo Marija Valli sevi nepieskaita pie tradicionālistiem vai kāda cita konservatīvā spārna. Valli ir drīzāk novērotājs, kas ar talantu apraksta to, kas notiek Baznīcā, novērtējot notikumus Baznīcas Tradīcijas gaismā kā uzticīgs Katolsikās Bazīcas dēls. Lai ir saistoša lasāmviela! 

Aleksandrs Stepanovs