Brīnums nav noticis. 16.decembrī Neapoles katedrālē nav atkārtojies sv.Januārija, 3.-4.gadsimta bīskapa un mocekļa, asins pārveidošanas notikums. Vēl 19. septembrī, pilsētas aizbildņa piemiņas dienā, viss norisinājies kā parasti. Svētā asinis tiek uzglabātas relikviārā, un to fiziskais stāvoklis neizskaidrojamā veidā bija pārveidojies. Tas ļāva ar katoļu plašsaziņas līdzekļu starpniecību nodot pasaulei mierinošu vēstījumu: „Sv.Januārija brīnums atkārtojies arī šogad.” Tas, ka dažiem cilvēkiem šis fakts tiešām ir miera garantija, rada problēmu. Un šī problēma skar pirmo dekaloga bausli.
Interesanti, ka decembrī, kad brīnums nenotika, daļa mediju izvēlējās šo faktu noklusēt. Savukārt citi izdevumi papildināja ziņu ar komentāru, ka iepriekš šāda veida notikumi bijuši saistīti ar lielām nelaimēm, piemēram, kariem, zemestrīcēm, daudzu tūkstošu cilvēku bojāeju.
Sv.Januārija asins brīnums uzskatāmi parāda, cik smalka mēdz būt robeža starp autentisku kristīgo ticību, ko sludina Katoļu Baznīca, un maģisko domāšanu. Tāpat tas atklāj, ka dzenoties pēc „laika zīmēm” viegli iekrist banālā māņticībā.
Maģiskā domāšana pēc būtības paredz, ka ar vārdiem un rīcību cilvēks spēj kontrolēt pārdabiskus spēkus un izmantot tos savam labumam, kā arī uzzināt nākotni un to noteikt. Tam nav nekā kopīga ar pravietojumiem, kas atklājas saskaņā ar Dieva gribu vai arī iespējamo notikumu analīzi. Teologi uzsver, ka Bībeles praviešu darbība attiecās galvenokārt uz tagadni.
Svētie Raksti gan Vecajā, gan Jaunajā derībā stingri nosoda un atmet jebkādas maģijas un zīlēšanas izpausmes. Par to runā, piemēram, Izceļošanas grāmata, Atkārtotā likuma grāmata vai Apustuļi darbi.
Arī Baznīcas mācība šajā jomā ir visai skaidra. „Dievs var atklāt nākotni saviem praviešiem vai citiem svētajiem. Taču taisnīga kristīgā nostāja pret visu, kas attiecas uz nākotni, ir paļauties uz Dieva apredzību un atsacīties no jebkuras neveselīgas ziņkāres šajā jomā. Savukārt neapdomība ir pieskaitāma atbildības trūkumam,” lasām katehismā. (KBK 2115).
Saskaņā ar Baznīcas mācību nepieciešams atmest „visas zīlēšanas formas: vēršanos pie sātana vai dēmoniem, mirušo garu izsaukšanu, kā arī citus paņēmienus, kas it kā "atklāj nākotni. Horoskopu pētīšana, astroloģija, hiromantija, pazīmju tulkošana un buršana, gaišredzības fenomeni, palīdzības meklēšana pie īpašiem starpniekiem (mēdijiem) - tajā visā slēpjas vēlme iegūt varu pār laiku, vēstures gaitu un - galu galā - pār cilvēkiem, kā arī centieni sev piesaistīt apslēptos spēkus. Visas šīs parādības ir pretrunā ar godu un cieņu, ko pavada mīloša bijība un kādu mums pienākas apliecināt vienīgi Dievam.” (KBK 2116).
Līdz ar to centieni uzzīmēt briesmīgas ainas globālā vai lokālā līmenī kā argumentu piesaucot sv.Januārija brīnuma neatkārtošanos var nonākt pretrunā ar kristietību un Baznīcas mācību. Priesteris Vincenzo De Gregorio, kurš ir atbildīgs par Neapoles katedrāles Karaliskās kapelas uzturēšanu (tieši tur atrodas sv.Januārija relikvijas), aicina ticīgos: „Mums nav jādomā par traģēdiju un nelaimi. Esam ticības cilvēki un mums jālūdzas tālāk.” Ne ko pielikt, ne atņemt. Tā reaģē Jēzus Kristus sekotāji.
Kas ir sv.Januārija asins brīnums?
Kā ziņo portāls miliet.org, sv.Januārijs mira mocekļa nāvē 305. gadā, Poccuoli pie Neapoles. Kopš tā laika ir novērojams brīnums, kad sarecējušās asinis periodiski sašķidrinās, kļūstot līdzīgas dzīva cilvēka asinīm. Pirmais vēsturiskais asins brīnuma apraksts ir saglabājies no 1389. gada 17. augusta. Sākot no tā laika ir pieejama bagātīga dokumentācija, jo brīnums atkārtojas regulāri. Pārsvarā tas notiek trīs reizes gadā: maija pirmajā sestdienā, sv. Januārija liturģiskās piemiņas dienā 19. septembrī, kā arī 16. decembrī – Neapoles katedrāles aizbildņa svētkos.
Vairāku gadsimtu novērojumi liecina, ka 19. septembrī brīnums notiek vienmēr vienā acumirklī. Savukārt citos datumos tas notiek dažādi: ir bijušas reizes, kad asins receklis tūlīt kļuva šķidrs, citās reizēs vajadzēja ilgi gaidīt, reizēm asinis palika sarecējušas. Sv. Januārija asinis tiek uzglabātas relikviārā, kurā atrodas divas seno laiku ampulas. Lielāka, elipses formā, ir 75% piepildīta ar asinīm, savukārt mazāka ir cilindra formā un tajā ir neliels daudzums asiņu. Eksperti apliecina, ka abas ampulas ir no 4. gadsimta.
Avots: pr. Arturs Stopka, „Cud św. Januarego się nie zdarzył. Co dalej?”, deon.pl
Foto: YouTube
Tulkoja Marks Jermaks
