“Es vēlos, lai tu kļūsti mans instruments, kas pievelk sirdis pie manas mīlestības,” sacījis Kungs šai svētajai francūzietei. “Mana sirds deg mīlestībā uz cilvēkiem un īpašā veidā pret tevi, un, nespējot noturēt sevī šīs degošās mīlestības uguni, tai ar tavu starpniecību jānonāk pie cilvēkiem, lai tos bagātinātu ar manas sirds dārgumiem.” “Jēzus Sirds ir neizsīkstošs labumu avots, kurus tā vēlas izplatīt un nodot,” rakstīja svētā, papildinot, ka no šīs svētās sirds nāca trīs avoti: žēlsirdība pret grēciniekiem, žēlsirdība pret nabagiem, kā arī mīlestība un gaisma taisnīgajiem.

17. gs. beigās svētais Jānis Ēds (Eudes) sarakstīja šiem svētkiem pirmo liturģisko kārtību, kuru 1672. gadā pieņēma Francijas Baznīca. Tikai pāvests Pijs IX 1856. gadā ieviesa šo kultu Universālajā Baznīcā, un ticīgie to ļoti iemīļoja. Par to liecina 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma svēto dzīvesstāsti un ticīgo prakse.

Kāda ir šīs veltīšanās nozīme?

Veltīšanās Jēzus Sirdij ir veltīšanās pašam Jēzum, nevis kādai viņa ķermeņa anatomiskajai daļai. Arī svētbildēs, kas saistītas ar Jēzus Sirds godināšanu, nav ļauts atainot tikai sirdi, tāpēc vienmēr bija un ir jāattēlo Kristus viņa cilvēcības pilnībā, jo Viņš ir mūsu pielūgsmes objekts, un runājam par viņu, kad lūdzamies: “Nāciet, pielūgsim Jēzus Sirdi, kura ir ievainota aiz mīlestības uz mums.”

Veltīšanās Jēzus Vissvētajai Sirdij ir Evaņģēlija un Dieva pestīšanas plāna kvintesence. Runāt par Jēzus Sirdi nozīmē runāt par Jēzus cilvēcību, runāt par Dieva mīlestību pret cilvēkiem. Sirds ir simbols cilvēkam, tā ir personas centrs, tā dara cilvēku par vienotu veselumu. Sirds ir mūsu būtības centrs, mūsu personības avots, vieta, kurā noslēpumaini darbojas Dievs. Sirds ir mīlestības simbols. Tā kā Kristus mīlestība ir nevainojama, tad mums sirds ir nevainojamas mīlestības simbols. Viņa sirdi piepilda nevainojama mīlestība pret Tēvu un cilvēkiem. Mēs iemācāmies mīlēt, cenšoties saprast un izdzīvot kaut nedaudz no Kristus mīlestības.

Saskaņā ar svētā Jāņa Pāvila II rakstiem, Jēzus Sirds svinēšana nozīmē pestīšanas svinēšanu, mīlestības svinēšanu, kā arī atbildi mīlestībai mīlot. Mīlot to mīlestību, kura tik bieži netiek mīlēta. “Sirds runā uz sirdi,” sacīja Jānis Pāvils II, veltīšanos Jēzus Sirdij salīdzinot ar mīlestības dialogu. Svinēt Jēzus Sirdi, nozīmē svinēt Tēva pestījošās mīlestības sakramentu. Svētās Sirds Mises prefācijā ir teikts, ka Jēzus, kad tika pacelts krustā, “izlejot asinis un ūdeni no pārdurtā sāna, ir dāvājis Baznīcai svētos sakramentus, lai visi nāktu pie Pestītāja atvērtās Sirds un vienmēr smeltos prieku no pestīšanas avotiem”.

Pāvests Benedikts XVI 2008. gada jūnija sākumā, runājot par Jēzus Sirdi, mācīja:

1. Kristus Sirds ir “kristīgās ticības simbols, kas ir īpaši tuvs kā tautai, tā mistiķiem un teologiem, jo vienkāršā un autentiskā veidā atklāj mīlestības “labo vēsti”, ietverot sevī Iemiesošanās un Pestīšanas noslēpumu”.

2. “No savas mīlestības bezgalīgā horizonta Dievs vēlējās ienākt vēstures un cilvēka stāvokļa ierobežojumos, pieņēma miesu un sirdi, lai mēs varētu pielūgt un satikt mūžīgo īslaicīgajā, neizsakāmo un neredzamo noslēpumu Jēzus cilvēciskajā Sirdī.”

3. “Katram cilvēkam ir nepieciešams savas dzīves centrs, patiesības un labuma avots, pie kura tuvoties dažādās situācijās un ikdienas grūtībās.”

4. “Katrs no mums, paliekot klusumā, vēlas dzirdēt ne tikai savas sirds pukstus, bet savā dziļākajā būtībā arī uzticamas klātbūtnes sirdspukstus, kurus var sajust ar ticības jutekļiem un kas tomēr ir patiesi. Tā ir Kristus, pasaules Sirds, klātbūtne.”

Benedikts XVI aicina visus un katru no mums jūnijā un vienmēr atjaunot mūsu veltīšanos Kristus Sirdij. Veltīšanās ir viens no labākajiem ceļiem, lai novērtētu un praktizētu tradicionālo lūgšanu un lūgtos kopā ar pāvestu viņa nodomos.

Pāvests Francisks 2013. gada 9. jūnija “Kunga eņģelis” lūgšanas laikā sacīja, ka Jēzus Vissvētā Sirds ir dievišķās mīlestības lielākā cilvēciskā izpausme, un Kristus Sirds svētki dāvā noskaņu visam mēnesim. Jēzus Sirds ir lielākais Dieva žēlsirdības simbols. “Tas nav iedomāts simbols, bet gan reāls, kas ataino centru un avotu, no kura nāca visas cilvēces glābšana,” sacīja pāvests.

“Evaņģēlijā atrodam vairākas norādes uz Jēzus Sirdi, piemēram, fragmentā, kurā Jēzus saka: “Nāciet pie manis jūs visi, kas esat noguruši un ciešat grūtības, un es jūs atveldzēšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi” (Mt 11, 28–29).

Svarīgs ir arī Jāņa evaņģēlija Kristus nāves apraksts. Šis evaņģēlists liecina par to, ko redzēja Kalvārijā, kad viens kareivis pārcirta mirušā Jēzus sānu, un no tā iztecēja ūdens un asinis (sal. Jņ 19, 33–34). Jānis šai zīmē atpazina pravietojumu piepildīšanos – no krustā sistā Jēra Kristus Sirds visiem cilvēkiem nāk dzīvība un piedošana.”

Pāvests uzsver, ka Jēzus žēlsirdība nav tikai jūtas, bet gan spēks, kas dāvā dzīvību un atjauno cilvēku. “Padomāsim par to. Tas ir skaisti, ka Dieva žēlsirdība dāvā cilvēkam dzīvību, viņu augšāmceļ no nāves. Kungs mūs vienmēr uzlūko ar mīlestību. Neaizmirsīsim, ka viņš vienmēr uz mums skatās ar žēlsirdību, viņš mūs gaida ar mīlestību. Nebaidīsimies viņam tuvoties. Viņam ir žēlsirdīga sirds. Ja parādīsim viņam savas dziļākās brūces, mūsu grēkus, viņš vienmēr piedos. Viņš ir tikai žēlsirdība. Dosimies pie Jēzus!”

Šī gada 7. jūnijā pēc “Kunga Eņģeļa” lūgšanas pāvests aicināja Jēzus Vissvētākās Sirds svētkos domāt par Jēzus mīlestību un to, kā viņš mūs ir mīlējis, un to, ka viņa Sirdī ir visa šī mīlestība.

Avots: Pensiero di Benedetto XVI e di papa Francesco sul Cuore di Gesù, Revista Ecclesia, www.aleteia.org

Tulkoja Ilze Mežniece

Foto: Jennifer Boyer, flickr.com