Ļaudis, kas strādā 12 stundas 7 dienas nedēļā... Ja kāds uzskata, ka tas nodrošina sajūtu „esmu kaut kā vērts” vai „esmu pelnījis, lai būtu mīlēts”, tā nav nekāda izaugsme. Par to intervijā portālam deon.pl stāsta priesteris un psihoterapeits Jaceks Prusaks SJ (Jacek Prusak).

Kādēļ mēs bieži pretojamies izvērtes lūgšanai, kas pazīstama arī kā ignaciāniskā sirdsapziņas izmeklēšana? Droši vien tāpēc, ka tā saistās ar grēku, sodu, vainas un bezspēcības sajūtu. Tomēr atstājot to novārtā aizmirstam, ka tas ir ceļš uz iekšēju attīrīšanos, kā arī apskaidrību un vienotību ar Dievu. Tāpat šis lūgšanas veids prasa īpašu izturību un konsekvenci, veltot tai 15 minūtes katru dienu. Iespēju robežās vēlams veikt sirdsapziņas izmeklēšanu divas reizes: dienas vidū un vakarā.

/Marks Jermaks/

Mēdz teikt, ka neviens nav labs tiesnesis savā lietā. Līdz ar to rodas vajadzība pēc kāda, kurš paskatītos uz mūsu dzīvi no malas, palīdzētu ar padomu, pamudinājumu un atbalstu garu izšķiršanā. Tas ļautu mums uzticīgi sekot tam, ko no mums sagaida Dievs. Garīgo vadību var aplūkot kā vienu no ticīgo mijiedarbības veidiem ceļā pie atpestīšanas. Tās ir arī Baznīcas rūpes par cilvēka svētumu, dzīves pilnību kopā ar Dievu un uzticīgu Viņa gribas pildīšanu attiecībā uz katras atsevišķas personas aicinājumu

Olimpiskajiem atlētiem ir vienreizēja iespēja ik pēc četriem gadiem pasauli iedvesmot ar savu fizisko spēku, graciozajām kustībām un psiholoģisko noturību. Tomēr šogad daudzi olimpieši šim uzskaitījumam pievienoja vēl vienu īpašību, kas pārējiem var kalpot par labu piemēru: viņu dziļi iesakņoto kristīgo ticību.