/Marks Jermaks/

Piektdienas vakars. Milzīga Ķīpsalas halle. Tūkstošiem jauniešu no dažādām Eiropas un visas pasaules malām. Sākas lūgšana. Pēc ievaddziesmas iestājas pilnīgs klusums. Patiesa satikšanās ar Dievu. Mierīga, vienkārša. Katram atsevišķi un visiem kopā. Vienotības un miera gars, kas pārpilda laiku un telpu. Neticami?

Dievs neielaužas cilvēka dzīvē zābakos, jo Viņam vienmēr paliek svarīga cilvēka brīvība, intervijā žurnālam „Gość Niedzielny” stāsta slavenais sprediķotājs pr.Augustīns Pelanovskis OSPPE (Augustyn Pelanowski).

Mēs visi esam dzirdējuši veco teicienu - "‘Cilvēks uz savas nāves gultas nesaka: ‘Es vēlētos kaut būtu vairāk laika pavadījis darbā…’’

„Esmu nonākusi strupceļā. Esmu apprecējusies ar neticīgu cilvēku, tādēļ nevarēju salaulāties baznīcā. Līdz ar to nedrīkstu nākt pie sakramentiem,” raksta kāda katoļu sieviete.