Kādus ārkārtējus žēlastības dārgumus glabā Tradicionālā Latīņu Mise?

Ar ārkārtējo jeb ekstraordināro Romas Rita liturģiju, kā to dēvēja Benedikts XVI apustuliskajā vēstulē “Summorum pontificum”, var praktiski iepazīties svētceļojuma laikā mūsu kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā. Tā ir laba iespēja īpaši tiem, kam ir grūti izbrīvēt laiku nedēļu vai divu nedēļu garam svētceļojumam, bet kas labprāt veltītu trīs dienas savai garīgajai izaugsmei.

*****

Pēc Tavadrosa II vadītās sinodes plenārsēdes Koptu Pareizticīgo baznīca ir nolēmusi pārtraukt teoloģisko dialogu ar Romas Katoļisko baznīcu un pārvērtēt tā sasniegumus. 

Asamblejas noslēgumā publicētajā paziņojumā Koptu baznīca uzsvēra, ka tā noraida viendzimuma attiecības, kas tiek uzskatītas par pretējām Dieva radītajai cilvēka dabai.

*****

Tradīcija un misija ir izdevīga kombinācija – to  apstiprina arī pieredze, ar kuru dalās portugāļu priesteris, Svētā Krusta misionārs, Žuao Silveiras  - 2022. gadā iesvētīts prieteris, kurš veic savu apustulātu dažādās Āfrikas valstīs. No 27. līdz 29. oktobrim  divpadsmitā Populus Summorum Pontificum svētceļojuma laikā Romā pulcējās ar tradicionālo liturģiju saistīti ticīgie. Svētcēlojum a kontekstā notika konference, kurā Tēvs Žuau dalījās savā pieredzē. Šī misionāra liecība noteikti kontrastē ar plaši izplatīto un nepareizi saprasto inkulturācijas koncepciju, kas visdrīzāk noved pie šauri izprastas Svētās Mises ierakstīšanas vienas cilts ietvaros, kļūdaini uzskatot kultu (pielūgsmi) par kultūras antropoloģijas laboratoriju. Tā vietā senais Romas rituāls izrādījies negaidīti auglīgs pat jaunās evaņģelizācijas tautu vidū un misiju zemēs, kā par to stāsta tēvs Žuao katoļu internetlaikrakstam “La Bussola”.

/Aleksandrs Stepanovs/

Pēdējo desmit gadu laikā Katoliskā Baznīca ir stipri izmainījusies. Ja vēl pirms trim gadiem apgalvojums par herēžu parādīšanos Baznīcā šķita pārpīlēts, tad tagad šīs pašas herēzes jau ir plaši izplatītas laju un hierarhijas vidū. Kļūst acīmredzams, ka nemainīgās patiesības, kuras līdzīgi kompasam vadīja sv. Pētera laivu, lielākoties paliek tikai uz papīra, kamēr dzīvē pastorālā pieeja ir aizvietojusi doktrīnu, relativizējot ticību, tādējādi herēzes un apostāzes zīmes universālajā Baznīcā izplatās kā eļļas plankums ūdenī. Kristīgā sabiedrība vairs neeksistē. Baznīca ir drupās. Lielais Boloņas kardināls Kafara (Caffarra) viedi teica: “Baznīca, kas velta mazu uzmanību mācībai, vairs nav pastorāla, tā lielākoties ir ignorante”. 

Nevar pilnībā norobežoties no krīzes tā it kā mani tā neskartu, vai arī turpināt iziet uz kompromisiem ar ticības kļūdām un doktrinālajām izmaiņām, kuras jau ir pieņēmušas ortodoksijas izskatu; gluži otrādi – ir svarīgi ir norobežoties no ticības kļūdām un nekrist izmisumā. Sekošajās rindkopās neliels pārskats par to, kā šis process notiek universālajā Baznīcā. 

*****