Civitas
Portāls pārdomām
Lēmumu par bērnu skaitu ģimenē pieņem vienīgi paši laulātie. Baznīca neiejaucas šajā dzīves jomā, atstājot to katra atsevišķa pāra ziņā. Jāsaka, ka neeksistē kāds "katoliskais bērnu skaita modelis”, piemēram, „2+2”, „2+3” vai pat „2+6”.
Individuāla pieeja katrai ģimenei ļauj saprast, ka vienā gadījumā optimāls skaits ir divi bērni, bet citā ir iespējams pieņemt arī astoņus vai desmit bērnus, nodrošinot viņu attīstībai nepieciešamus apstākļus.
Marks Jermaks
Godīgi jāatzīst, ka krīzi savās attiecībās piedzīvo praktiski visi laulātie, un kristieši šajā ziņā nav izņēmums. Mūsdienās aizvien vairāk izplatās laulāto partneru maiņa un sevis meklējumi jaunās attiecībās. Priekšstats par laulības nešķiramību nonāk pretrunā ar „brīvību”, „pašrealizāciju”, „sekošanu savām jūtām” un citām politiski korektām koncepcijām. Tomēr ir ģimenes, kuras spēj izturēt visus pārbaudījumus, liecinot pasaulei, ka kristīga laulība joprojām ir iespējama.
/Marks Jermaks/
Daudzi pāri Latvijā izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās, tādēļ valstij jānodrošina tiem īpašs atbalsts un aizsardzība, secina pētījuma „Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinošā analīze” autori no Publiskās antropoloģijas centra un EKOSOC LV komandas.
Pētījuma laikā tika aptaujāta 41 persona, kura bija pārtraukusi vismaz vienu reģistrētu vai nereģistrētu kopdzīvi, kurā ir dzimis vismaz viens bērns. Respondenti pārsvarā apgalvoja, ka vēlētos sagaidīt no valsts lielāku aizsardzību. Tika secināts, ka „pāru skaits, kuri dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, tikai pieaugs”. Līdz ar to valdībai esot oficiāli jāatzīst kopdzīve ārpus laulības un jāgarantē tai „kaut vai minimālu tiesisku aizsardzību”.
Piedošanai jākļūst par mūsu pastāvīgo, “automātisko” praksi. Bez piedošanas nav nedz labu attiecību, nedz mīlestības, nedz arī laimes.
Pr. Salvatore Tumino kādā no savām grāmatām apraksta Corrie ten Boom stāstu: viņa bija tikusi ieslodzīta Ravensbrukas koncentrācijas nometnē. Tur gāja bojā viņas māsa un citas sievietes no draugu loka. Pēc kara Corrie apceļoja Eiropu, lasot lekcijas par nepieciešamību piedot. Agresijas un naida upura statuss ļāva viņai kļūt par pilntiesību piedošanas skolotāju.