Vairums cilvēku identificē svētos ar īpašiem Dieva izredzētajiem, kuri jau kopš dzimšanas atšķiras no citiem ar dievbijīgu un priekšzīmīgu dzīvi. Nekādu kritienu, nekādu šaubu, nekādu grēku vai ticības problēmu. Tas nedaudz izklausās pēc Kalvina predestinācijas teorijas, un tā nav patiesība.

Dzirdot vārdu „svētums”, vidusmēra cilvēks iedomājas kaut ko tādu, kas viņam pašam nav sasniedzams, kas rezervēts atsevišķiem unikāliem indivīdiem. Bieži svētie mums asociējas ar pārdabiskām būtnēm, kas ir atrautas no šīs pasaules.

Piedošanas māksla iekļauj sevī arī piedošanu sev pašam. Šis ceļš sākas ar lēmumu piedot, kam seko emocionālo ievainojumu pārvarēšana.

Iespējams, tu teiksi: „Esmu izgājis cauri visiem pieciem etapiem, taču nejūtu nekādu atvieglojumu.” Reizēm tā mēdz būt piedošanas sākumposmā, kad mūsu sirds vēl piepildīta ar sāpēm un atmiņām par ievainojumu.

Visdrīzāk tev ir gadījies iedomāties: „Cik es esmu stulbs! Kā varēju izdarīt kaut ko tādu?!” vai „Ārprāts, kāpēc es atļāvu ievilt sevi šajā situācijā?” Šādi izteicieni norāda uz vēlmi sodīt sevi pašu. Iespējams, tu tomēr atbrīvo sevi no vainas nastas, domājot: „Tāda ir dzīve, esmu tikai cilvēks. Ceru, ka Dievs man piedos...” Taču sirds dziļumos tu jūties slikti un centies apspiest tieksmi pēc sevis nosodīšanas. Patiesībā tu domā, ka atšķirībā no citiem cilvēkiem, tu neesi piedošanas vērts.

/Dželsomino Delgverčo/

Daži vēlējās viņu redzēt mirušu. Vai labāk, ja viņš nebūtu piedzimis. Daži ārsti Floridas slimnīcā Winnie Palmer Hospital (ASV) bija ieteikuši vecākiem nelaist pasaulē mazo Džeksonu (Jaxon Emmett Buell), jo viņa galvaskausa un smadzeņu deformāciju uzskatīja pār pārāk smagu. Ārstu spriedums bija skaidrs: šis bērns nevarēs izdzīvot. Taču viņa tēvs un māte, kuri vienmēr bija stingri noskaņoti pret abortu, nevēlējās pārtraukt grūtniecību. Problēmas, protams, ir, un vēl kādas.

Perfekcionisti ir enerģijas un entuziasma pilni, viņi ir aktīvi un parasti neizvairās no lēmumu pieņemšanas. Dzīvē šie cilvēki bieži priecājas par savām spējam un darba rezultātiem. Tomēr perfekcionisms var kļūt par slazdu.

Pašvērtējuma atkarība no pastāvīgiem panākumiem, nemitīga neapmierinātība ar sasniegto un nespēja pieņemt zaudējumus perfekcionistiem bieži izraisa psihiskus un fiziskus traucējumus, piemēram, depresiju un pašnāvnieciskas tieksmes, norāda psihoterapeits Ričards Vinters (Richard Winter).