Ignāciskā sirdsapziņas izmeklēšana ir lūgšana, kuras dēļ norisinās mūsu dzīves galvenā cīņa, jo tieši šī lūgšana visdziļākajā veidā skar sirdi un atklāj patiesību par mums. Šo lūgšanu mēdz saukt par „mīlestības kvadransu”, jo atklājot Jēzus priekšā mūsu vājumu, varam piedzīvot Viņa žēlsirdību un piedošanu.

Iekšējā dziedināšana reti kad ir vienreizējs notikums. Daudz biežāk tas ir ilgstošs Dieva žēlastības pieņemšanas process. Katram, kurš ienāk šajā procesā, tiek dota milzīga iespēja, kas ir svēto sakramentu pieņemšana ar ticību. Jo tieši sakramentos cilvēks pieņem atpestīšanas žēlastību un līdz ar to arī savas iekšējās integritātes dziedināšanu.

 „Kāds cilvēks, iedams no Jeruzalemes uz Jēriku, iekrita slepkavu rokās. Tie viņu aplaupīja un ievainoja, un, atstājuši pusdzīvu, aizgāja. Bet kāds samārietis, iedams savu ceļu, nonāca pie viņa un, to ieraudzījis, apžēlojās. Un tas, piegājis klāt, apsēja viņa brūces, ieliedams tanīs eļļu un vīnu, un, uzcēlis viņu savā lopā, aizveda to mājvietā un rūpējās par viņu.” (Lk 10,30.33-34).

Jēzus Kristus: “Apvaldi savu ziņkāri un neradi nemieru ar nevajadzīgām rūpēm. Kāda tev daļa par to vai citu? Seko man (Jņ 21,22). Kāda tev daļa, ja kāds runā vai rīkojas tādā vai citādā veidā? Tev nebūs jāatbild par citiem – tev būs jāatbild par sevi. Tad kādēļ tu jaucies citu lietās? Es pazīstu visus cilvēkus, redzu visu, kas notiek zem saules, un zinu, kāds kurš ir, ko viņš domā, ko vēlas un pēc kā tiecas. Tāpēc visu uztici Man! Bet pats paliec mierā un ļauj nerimtīgajiem  darboties, kā viņi vēlas. Viss, ko tie darīs, un viss, ko tie sacīs, reiz nāks pār viņiem, jo mani nevar apmānīt.