/Aldo Maria Valli/

Arvien tika kalti plāni atbrīvot pasauli no pāvesta. “Kāds mērķis tam visam? Aizstāt katoļu reliģiju un katoļu baznīcu ar jaunu reliģiju.” Tā lasām lieliskajā Masimo Viljione grāmatā 1861: Le due Italie. Identità nazionale, unificazione, guerra civile["1861: Divas Itālijas. Nacionālā piederība, unifikācija, pilsoņu karš"] (Ares, 2011).

Nu jau kādu laiku par par dialogu pieņemts uzskatīt atkāpšanos un smaidīšanu. Par laimi, gadās arī visai cienījami izņēmumi. Bīskaps Antonio Staļjano (Stagliano) nesen parādījis, kā jāveido dialogs ar masonēriju. 

Masonu kustība arī mūsdienās turpina cīņu pret Baznīcu un cenšas izkropļot kristietības būtību, kas nav nekas jauns, ņemot vērā šīs organizācijas vēsturi. Par to savā autobiogrāfijā „Biju masons” stāsta Burkharts Gorisens (Burkhardt Gorissen), bijušais Vācijas masonu propagandas nodaļas vadītājs, kurš ir atgriezies katolicismā.