Šī gada 24.februārī Astanas palīgbīskaps Kazahstānā, Atanāzijs Šnaiders (Athanasius Schneider) publicēja atklātu, pāvestam Leonam XIV adresētu vēstuli.

Vēstules tekstu, kuras tulkojumu atradīsiet zemāk, bīskaps Šnaiders uzticēja ASV žurnālistei Diānai Montaņai (Diane Montagna). Līdz ar Vatikāna ekspertes komentāriem tas tika publicēts viņas Substack vietnē (šeit).

Savā vēstulē ar virsrakstu “Brālisks aicinājums pāvestam Leonam XIV celt tiltu ar Svētā Pija X priesteru brālību”, bīskaps aicina pāvestu uz pastorālu dāsnumu un Baznīcas vienotību tādā brīdī, ko viņš raksturo kā izšķirošu nākotnes attiecībām starp Svēto Krēslu un tradicionālo priesteru brālību.

Šnaidera vēstule nāca klajā pēc Svētā Pija X priesteru brālības (Fraternitas Sacerdotalis Sancti Pii X, saīsinājumā — FSSPX) paziņojuma, ka tā turpinās gatavoties bīskapu konsekrācijai bez pāvesta pilvarojuma, neskatoties uz Vatikāna brīdinājumu, ka šis solis sekmēs „izšķirošu Baznīcas kopības pārrāvumu (šķelšanos)”.

FSSPX Latvijā ir maz pazīstama. Informācijai neliels izvilkums no FSSPX Latvijas mājas lapas:

“Svētā Pija X Priesteru Brālība ir apustuliskās dzīves institūts, kura galvenais mērķis ir priesteru formācija. Laikā, kad ne tikai izplatīts ateisms, agnosticisms un indiferentisms, bet arī neskaitāmas maldu mācības gan doktrīnā, gan morālē, gan kultā, ir nepieciešami priesteri, kas apvienoti līdzīgi misionāru ordeņiem, varētu sludināt katoliskās ticības patiesības un ar tradicionālo Liturģiju, sakramentiem un garīgo dzīvi nestu žēlastības dzīvi dvēselēm.

FSSPX ir katoliskās Baznīcas institūcija, kas dibināta saskaņā ar visām Kanonisko Likumu prasībām. Brālības dibinātājs ir arhibīskaps Marsels Lefevrs, un 1970. gada 1. novembrī to oficiāli atzina Baznīcas autoritātes (Frīburā, Šveicē). Turoties pie Baznīcas Tradīcijas, Sv. Pija X Brālības priesteri upurē Visu Laiku svētā Pija V Misi (pazīstamu arī kā Tridentas Misi), ik dienas lūdzoties par Romas pāvestu Leonu XIV”. (sk. FSSPX).

Turoties pie tradicionālās teoloģijas, kas bija atzīta pirms Vatikāna II koncila, brālība kritizē dažas koncila reformas (piemēram, reliģijas brīvības, ekumenisma un liturģijas jautājumos). Spriedze īpaši saasinājās 1988. gadā, kad arhibīskaps Marcels Lefevrs, vēloties nodrošināt priesteru brālības nākotni (dvēseļu aprūpi, sakramentu piešķiršanu nereformētajā Romas ritā un priesteru ordināciju), bez pāvesta atļaujas konsekrēja četrus bīskapus, kas izraisīja kanonisku konfliktu ar Pāvestu Jāni Pāvilu II. Lai gan vēlāk tika veikti soļi izlīguma virzienā — pāvests Benedikts XVI atcēla ekskomunikāciju 2009.gadā, savukārt Francisks deva atļauju brālības priesteriem likumīgi pieņemt grēksūdzes (2015.g) un asistēt laulības (2017.g.) —  pilnīga vienošanās starp brālību un Svēto Krēslu joprojām nav panākta.

Šobrīd Sv. Pija X priesteru brālībai ir palikuši tikai divi cienījama vecuma  bīskapi, tāpēc, lai nodrošinātu brālības pastāvēšanu, priesteru ordināciju, sakramentu piešķiršanu un dvēseļu aprūpi, FSSPX brālības generālpriekšnieks pr. Davide Paljarāni izsludināja, ka šī gada 1.jūlijā tiks iesvētīti jauni bīskapi.

Benedikta XVI pontifikāta laikā bīskaps Šnaiders ir bijis Vatikāna vizitators FSSPX semināros, kas viņam sniedza iespēju iepazīt priesteru brālības struktūru, tās vadību un ticīgos tiešā kontaktā. Viņa aicinājums pāvestam nāk laikā, kad katoļu pasaulē notiek intensīvas debates, reakcijām svārstoties no piesardzīgas cerības uz izlīgumu līdz atkārtotiem aicinājumiem Vatikānam veikt disciplināras darbības.

Bīskaps Šnaiders iesaka pāvestam Leonam XIV, lai viņš neatturētos no izšķirošas darbības un  neļautu „patiesajam Apredzības brīdim” paiet secen. Viņš brīdina, ka, atsakoties no iespējas piešķirt  apustulisko pilnvarojumu, pastāv risks nostiprināt to, ko viņš sauc par „patiesi nevajadzīgu un sāpīgu” šķelšanos ar FSSPX – šķelšanos, ko vēsture nevarētu viegli ignorēt.

Laikā, kad Baznīca uzstājīgi runā par sinodalitāti, pastorālo plašumu un Baznīcas iekļaujošo raksturu, Viņa Ekselence apgalvo, ka autentiska vienotība jāattiecina arī uz tiem ticīgajiem, kas pieder pie Svētā Pija X priesteru brālības. Viņš norāda, ka pāvestam ir jāizlemj, vai šis Baznīcas vēstures posms paliks atmiņā kā brīdis, kad tika dāsni veidots vienotības tilts jeb kā jaunas šķelšanās laiks, ko varēja novērst.

Zemāk ir bīskapa Šnaidera pilns aicinājuma teksts pāvestam Leonam XIV.

*****

Starp kardināliem jau vairākas dienas cirkulē jauns, pārdomas stimulējošs dokuments ar parakstu: "Demos II". Tas nepārprotami atsaucas uz "Šodienas Vatikānu" - memorandu, kas tika izplatīts starp kardināliem 2022. gada martā un ko bija parakstījis "Demos" (šeit), kurš, kā vēlāk atklājās, bija desmit mēnešus vēlāk mirušais kardināls Džordžs Pels.

Jaunajā Demosa dokumentā kardinālu kolēģijas locekļu (nākamā konklāva vēlētāju) uzmanībai un pārdomām tiek piedāvātas septiņas prioritātes, lai "atgūtu un atjaunotu patiesības, kas daudzu kristiešu vidū ir lēnām aptumšotas vai zudušas".

Prioritāšu sarakstam seko praktiski paskaidrojumi ar cerību "palīdzēt rīkot nepieciešamās sarunas par to, kādam jābūt Vatikānam nākamā pontifikāta laikā", lai novērstu tagadējā pontifikāta radīto jucekli un krīzi.

*****

/Stefano Fontana/ 

Vatikāna valsts sekretariāts ir izsūtījis vēstuli visām bīskapu konferencēm, pretendējot paskaidrot pāvesta Franciska vārdus par homoseksuālo pāru tiesisko regulējumu, taču šī vēstule, gluži pretēji, pasliktina situācijuapstiprina gan to, ka pāvests šos vārdus ir teicis, gan to, ka viņš iestājas par homoseksuālo personu civilajām savienībām, gan to, ka ar saviem kritērijiem viņš taisa revolūciju Baznīcas morālajā mācībā.

/Marks Jermaks/

Vatikāna finanses netiek pietiekoši kvalitatīvi kontrolētas, kas izraisa dažāda rakstura pārmērības. Tai pat laikā pāvests Francisks Baznīcas finanšu reformu procesā nevar paļauties pat uz savām uzticības personām. Rietumu medijos sācies skandāls sakarā ar iespējamām finansiālajām mahinācijām Vatikānā, kas faktiski ir turpinājums „Vatileaks” stāstam, kas norisinājās pirms vairākiem gadiem.

Pagājušonedēļ Itālijas grāmatnīcu plauktos nonāca divas grāmatas, kuru autori, vietējie žurnālisti, raksta par Katoļu Baznīcas finansēm, kas tiekot pārvaldītas nekorektā veidā. Grāmatu tapšanas procesā izmantoti nelikumīgi nopludinātie Vatikāna dokumenti. Pēc publikāciju parādīšanās tika aizturēti spāņu priesteris, Vatikāna ekonomisko lietu prefektūras loceklis Lucio Angela Vallejo Balde, kā arī itāliešu ekonomiste, PR lietu eksperte Franceska Chaouqui, kura pašlaik jau atbrīvota, jo piekritusi sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm. Abas aizturētas personas bija pāvesta padomnieki Vatikāna finanšu reformā.