2017. gada 5. aprīlī plkst. 16.00 Sv. Jāņa Pāvila II zālē notika stundu ilga preses konference, kuru bija sasaucis Svētā krēsla īpašais sūtnis Medžugorjē Henriks Hozers. Tajā bija reģistrējušies piecdesmit žurnālisti, taču interese bija vēl lielāka. Minētā preses konference tika tulkota horvātu, angļu, itāļu, vācu un franču valodā – tās bija oficiālās valodas, kurās konferencē tika runāts, – taču sacītais tika tulkots arī poļu, spāņu un slovāku valodā. 

Viņš lietoja visu – heroīnu, kokaīnu, opiju, marihuānu, alkoholu – ļoti lielā daudzumā, nemaz nerunājot par halucinogēnām vielām, tādām kā psilocibīna sēnes un LSD. Bez tam viņš to visu lietoja, vēl nesasniedzis 18 gadu vecumu, un daudz ko no tā – pat līdz 14 gadiem. Ar katru gadu atkarības kļuva arvien stiprākas, tāpat kā pieauga eksistenciālais tukšums. Tas izklausās pēc Hantera S. Tomsona romānai ievada. Taču tā ir daļa no katoļu priestera, Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas mariāņu tēva Donalda Kaloveja (Donald Calloway) autobiogrāfijas. Savu dramatisko un sirdi plosošo dzīvesstāstu viņš apraksta grāmatā “Atpakaļceļa nav: Žēlastības liecinieksˮ. Cik graujoša bija viņa bērnība, tikpat lielā mērā pieaudzis Kalovejs padevās gan lieliem, gan maziem miesas kārdinājumiem un dzīvoja, nepārtraukti mainot seksuālās partneres, izdarot noziegumus, pārkāpjot likumus, veicot grandiozas zādzības. Viņš zaga preces tūkstošiem dolāru vērtībā un to svinēja kopā ar draugiem nakts ballītēs, lietoja visa veida narkotikas un apreibinošās vielas un klausījās smagā metāla mūziku.

/Marks Jermaks/

Iespējamās pārdabiskās atklāsmes Medžugorjē, nelielā pilsētiņā Bosnijā un Hercogovinā, sākās pirms 34 gadiem. Kopš tā laikā katoļu aprindās norisinās karstas diskusijas par šī fenomena autentiskumu.

Aizdomas par to, ka ilgi gaidītais Vatikāna slēdziens par vīziju patiesumu varētu būt negatīvs, pēdējā laikā pastiprināja pāvesta Franciska izteikumi. Pavasarī, apmeklējot Bosniju un Hercegovinu, pāvests aprobežojās tikai ar vizīti Sarajevā. Atgriežoties Romā, Francisks atzīmēja: „Ir cilvēki, kuriem nemitīgi vajag jaunumus attiecībā uz kristīgo identitāti. Viņi ir aizmirsuši, ka Dievs mūs ir svaidījis, apzīmogojis un ielējis mūsu sirdīs savu Garu. Tādēļ viņi meklē. Piemēram, viņiem interesē, kur ir vizionāri, kas mums pateiks, ko Dievmāte ir paziņojusi pulksten četros pēcpusdienā... Ar to viņi arī dzīvo. Tā nav kristīgā identitāte. Pēdējais Dieva vārds ir „Jēzus”. Nekas vairāk”.