/Frančesko Ramela/

Parīzes klimata konferences atspoguļošanai pieder sērijai “to mēs jau redzējām”. Gandrīz vai rituāls, kas atkārtojās katru gadu kopš tālā 1992. gada (skaties karikatūras). Apspriedīsim konferenci par klimatu, kas pašreiz norit Parīzē, daudziem tā ir “pēdējā iespēja glābt planētu” (tāpat kā Kopenhāgenā 2009. gadā). Pēc tam, kā uzskata Francijas prezidents Fransuā Olands, “būs par vēlu”.

/Otīlija Kovaļevska/

Pēdējā laikā daudz tiek runāts un rakstīts par klimata izmaiņām. Taču tādas ir bijušas arī agrākos laikos. 2003. gadā apkopotais materiāls par t. s. mazo ledus laikmetu un tā izpausmēm Latvijā 16.–18. gs. nebūs novecojis arī šodien. Jaunāku un papildu informāciju par šo tēmu dažādās valodās viegli var atrast arī internetā.

Pētījumi rāda, ka klimats uz Zemes nekad nav bijis pastāvīgs. Līdzās salīdzinoši nelielām novērojamām laika apstākļu maiņām Zemes vēsturē ir bijušas arī lēnas, gadu tūkstošos saskatāmas lielas klimata izmaiņas. Pēdējo divu miljonu gadu laikā bijuši četri lieli ledus laikmeti, kā arī vairāki mazāk nozīmīgi ledāju uzvirzīšanās periodi, starp tiem – relatīvi ilgstoši un silti (pat siltāki nekā mūsdienās) starpledus laikmeti. Siltā un aukstā klimata svārstību periodiskums bijis apmēram 100 000 gadi. Pēdējais lielais apledojums Latvijas teritorijā bija pirms 70 000 – 110 000 gadiem, kad ledāji pārklāja ļoti plašus Ziemeļatlantijas, Eiropas un Ziemeļamerikas apvidus. Gaisa vidējā temperatūra zemei tuvējā slānī toreiz vidēji bija par 5–7º C zemāka nekā mūsdienās [1, 52]. Intensīva ledāju kušana Ziemeļeiropā sākās pirms 15 800±700 gadiem [1, 53], bet Latvijas teritorijā tas izzuda pirms apmēram 10 000 – 11 000 gadu.

Daudzi cilvēki uzdod jautājumu, kā atrast labu biktstēvu, jo bieži attiecības grēksūdzes laikā mēdz būt visai sarežģītas. Par to, kā izdarīt labu izvēli un pasargāt sevi no ievainojumiem, stāsta priesteris Pjotrs Jordans Slivinskis OFMCap (Piotr Jordan Śliwiński).

Starptautiskās konferences par klimata izmaiņām „COP-21” laikā Parīzē notiek aizvien asākas sadursmes. Protestu laikā tika arestēti vairāki desmiti agresīvāko aktīvistu. Kā parasti par radikālo ekoloģijas aizstāvju izlēcienu objektiem kļūst policisti. Turklāt zaļos atbalsta dažāda veida kreisie un anarhisti. Tas nav brīnums, jo šie cilvēki nespēj izmantot loģiskus argumentus vai arī prezentē saukļus, ko citēt nebūtu pieklājīgi. Līdz ar to viņi visbiežāk pielieto spēku. Tā tas ir bijis arī iepriekšējās klimata konferencēs, un tas atkal notiek Parīzē. 

Saskaņā ar aculiecinieku sniegto informāciju, policija ir bijusi spiesta aizturēt vismaz vairākus desmitus radikāļu. Jāpiebilst, ka tas notika ārkārtas stāvokļa apstākļos Francijā, kas tika izsludināts pēc neseniem teroristu uzbrukumiem. Līdz ar to jebkurš likuma pārkāpums tiek sodīts ar vislielāko bardzību.

/Aleksandrs Stepanovs/

Šo svētdien pāvesta Franciska tvitera kontā parādījās jauns vēstījums, kas liecina par Žēlsirdības gada atklāšanas tuvumu: “Mums nekad nevajag pārstāt atgriezties. Žēlsirdības gads paredzēts, lai turpinātu iet pestīšanas ceļu.” Šīs īsais vēstījums ir sava veida kopsavilkums, kas atklāj Žēlsirdības gada ieceri.

Rīt, 8. decembrī, pāvests Francisks ievedīs Katolisko Baznīcu, vairāk nekā 1 miljardu ticīgo, Dieva žēlsirdībai veltītajā gadā, aicinot ticīgos uz atgriešanos, uz Baznīcas atjaunotni. Taču viņa nodoms ir universāls, jo viņš vēlas, lai tas aizsniedz arī pārējos 5 miljardus zemeslodes iedzīvotāju.

/Marija Alehandra Rivasa/ (Maria Alejandra Rivas)

„Šajā laikā tiek izkārtas Ziemassvētku lampiņu virtenes, izrotātas eglītes, saplānotas ballīšu ēdienkartes, lielveikalos, pie kuriem ir gandrīz neiespējami novietot automašīnu, ir sapirktas dāvanas. Brāļi un māsas, Ziemassvētku laiks jau rit pilnā sparā... bet ir taču tikai decembra sākums!

/pr. Adams Martina/

Vakari kļūst garāki, un tumsa iestājas arvien agrāk, vairāk sajūtams ziemas aukstums. Tā ir zīme, ka sākas Adventa laiks. Vārds adventus latīņu valodā nozīmē ‘atnākšana’. Adventa laiks ik gadus sākas novembra beigās vai decembra sākumā. Pirmā Adventa svētdiena ir tā, kura ir tuvāk 30. novembrim – svētā apustuļa Andreja svētku dienai.

Šajā liturģiskajā laikā Baznīca sv. Mises lasījumos bieži izmanto pravieša Isaja grāmatu, kurā daudz runāts par Kunga Dienas atnākšanu vai par Pēdējo Tiesu, jo Adventa galvenais mērķis ir sagatavoties otrreizējai Kunga atnākšanai.

/Rikardo Kašoli/

“...Nākamās paaudzes apstulbušas brīnīsies par to, ka XXI gadsimta sākumā attīstīta pasaule iekrita histēriskā panikā par temperatūras pieaugumu pasaules līmenī par dažām desmitdaļām, kā arī par to, ka, balstoties uz rupjiem pārspīlējumiem par prognozēm, kas ir izkalkulētas uz datora, tā pareģoja nepieciešamību pēc pilnīgā industriālā laikmeta apvērsuma.” Šie meteoroloģijas profesora, fiziķa Ričarda Lindzena (Richard Lindzen) vārdi izsaka visu vājprātu, kas raksturo konferences par klimata jautājumiem. Šī gada 1. decembrī Parīzē iesākās divdesmit pirmā šīs sērijas konference.

/Marks Jermaks/

Pēdējos gados kristīgajās aprindās īpaši populāras kļuvušas aizlūgšanas un dievkalpojumi iepriekšējo paaudžu grēku un ievainojumu dziedināšanas nodomā. Šāda garīga prakse pastāv gan starp katoļiem, gan starp daudzām citām kristīgām denominācijām. Centieni dziedināt miesas un dvēseles apgrūtinājumus, kas nākot no senčiem, izraisījuši arī plašu kritiku, norādot, ka kristības sakramentā cilvēks jau tāpat tiek atbrīvots no pirmdzimtā grēka.

/Marks Jermaks/

2017. gadā tiks atzīmēta Dievmātes parādīšanās Fatimā (Portugāle) simtgade, ko nu jau vairākus gadus pavada spekulācijas par Vatikāna it kā noklusēto Jaunavas Marijas vēstījumu daļu. Kā parasti netrūkst arī tādu aktīvistu, kuri sludina drīzu pasaules galu, apgalvojot, ka tiks piepildīts Fatimas brīdinājums. Šajā sakarā tiek runāts par 3. pasaules karu, Ķīnas invāziju Krievijā un kodolkatastrofu.