Piedāvājam Džuzepe Pellegrino pārdomas par Vatikāna II koncilu, ko viņš izvērš saskaņā ar sv. Akvīnas Toma sholastisko metodi, apkopojot iebildumus un dodot precīzu atbildi.

*****

“Bīskaps Tausigs ir slēdzis Sanrafaelas semināru Argentīnā, atsaucoties uz Covid-19, bet patiesībā tāpēc, ka semināristi un katoļticīgie no vairāk nekā 150 ģimenēm ir iebilduši pret Komūnijas saņemšanu uz rokas. Bīskaps ir informējis kardināla Benjamino Stellas vadīto Klēra kongregāciju Romā, un B. Stella nekavējoties reaģēja”, raksta Marco Tozati.

Emeritētais Argentīnas bīskaps Aguers komentēja: “Es divas reizes teicu bīskapam Tausigam, ka viņš kļūdās, taču, ja tas ir Svētā Krēsla lēmums, neatliek nekas cits kā paklausīt”. Šie notikumi ir kā lakmusa papīrs, kas parāda kādas “ķīmiskas reakcijas” notiek Baznīcā. Kāpēc bija jāslēdz lielākais garīgais seminārs Argentīnā, kur mācījās 39 priesteru kandidāti? Skumji.

Tiek apklusināti tie, kas turas un izkopj dzīvo Baznīcas Tradīciju. Taču joprojām paliek spēkā pāvesta Pāvila VI instrukcija “Memoriale Domini”, kas skaidro un pamudina bīskapus, priesterus un ticīgos turpināt saņemt Svēto Komūniju saskaņā ar seno Baznīcas Tradīciju – uz mēles, nometoties pielūgsmē ceļos. Dievišķā kulta kongregācijas prefekts, kardināls Benno Guts jau 1969. gadā skaidri redzēja riskus, kas ir saistīti ar Komūnijas dalīšanu uz rokas: ticības apdraudējumu Kristus reālai klātbūtnei, vieglu svētzādzību pieaugumu un Svētās Komūnijas smalko fragmentu necienīgu izkaisīšanu, kas diemžēl mūsu latīņu rita baznīcās ir kļuvis par paradumu.

Uz Sanrafaelas bīskapa lēmumu ir reaģējis arhibīskaps Karlo Marija Vigano. Publicējam viņa atklāto vēstuli.

Pr. Aleksandrs Stepanovs

*****

Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos piedāvājam plašus izvilkumus no emeritētā pāvesta Benedikta XVI homīlijas, ko viņš teica 2005. gada 15. augustā.

 ***

Filips Lolers

(Philip F. Lawler) ir katoļu žurnālists jau vairāk nekā 30 gadus. Viņš ir rediģējis vairākus katoļu žurnālus un uzrakstījis astoņas grāmatas. F. Lolers ir neatkarīgā tiešsaistes ziņu dienesta “Katoļu pasaules ziņas” (Catholic World News) dibinātājs un strādā par ziņu direktoru un vadošo analītiķi vietnē CatholicCulture.org.

Vai katoļi drīkst diskutēt par Vatikāna II koncila mācību un pastorālajām nostādnēm? Vai koncils patiešām ir sekmējis Baznīcas atjaunotni, vai varbūt sekmējis Baznīcas mācības dekonstrukciju? Atklājot koncila darbu, pāvests Jānis XXIII to cerīgi sauca par jauniem Vasarsvētkiem, taču pēc piecdesmit gadiem redzam pavisam citu realitāti, ka Baznīca iegāja nevis jaunajā Vasarsvētku laikmetā, bet dziļajā ziemā, turklāt bez Ziemassvētkiem. Kristus arī mums ir iedevis kritēriju, kā izvērtēt garīgu darbu: “Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem (Lk 6,44).

Mana pirmā saskarsme ar koncila lēmumiem notika Rīgas Garīgajā seminārā, kad no ārzemēm atbraukušie profesori žēlojās, ka mēs Latvijā esam atpalikuši, ieviešot koncila lēmumus. Savukārt tie, kas universalajā Baznīcā uzdeva pamatotus jautājumus un apšaubīja vajadzību mainīt Liturģiju, tika stigmatizēti par fundamentālistiem un lefebristiem, nemaz neiedziļinoties mons. Lefevra un daudzu citu, Baznīcas Tradīcijai uzticīgu teologu argumentos. Taču, lai izprastu un novērtētu Baznīcas mācību, ir nepieciešama diskusija, tāpēc ir apsveicama katra iniciatīva, kas rosina pārdomāt. Pirms diviem mēnešiem plašudiskusiju interneta vidē izraisīja Astanas bīskapa Atanāzija Šnaidera raksts (šeit), ko turpināja drosmīgā ticības aizstāvēja arhibīskapa Karlo Maria Vigano pārdomas (šeit). Viņu atklātajai un godīgajai diskusijai pievienojās daudzi teologi, priesteri, zinātnieki, teologi un katoļu žurnālisti. Publicējam viņu atklātās vēstules tulkojuma kopsavilkumu par Vatikāna II koncilu, kas ierosina pārskatīt un atdalīt patiesību no maldiem. Pilnu versiju atradīsiet tulkojuma baigās angļu valodā. 

 Pr. Aleksandrs Stepanovs

Nodevība pret patieso Baznīcu

Emeritētais Honkongas bīskaps Džozefs Zens teica, ka Vatikāna darījums ar Ķīnu nodod patieso Baznīcu.

Civitas.lv  publicē Itālijas žurnālista Aldo Marija Valli interviju ar profesoru De Mattei, kas tapusi pirms gada, taču tajā paustās atziņas un analīze nav zaudējusi aktualitāti. Gluži otrādi, retrospektīvs skatiens mums palīdz saprast, ka problēmas, kas saistītas ar pāvesta Franciska pontifikātu, attīstās un tās bez aplinkiem jāsauc īstajos vārdos, kā to dara raksta autori, jo "Vienlaicīgi nav iespējams apvienot to, kas ir pretrunīgs, mīlēt patiesību un nepatiesību, labo un ļauno".

/Aldo Maria Valli/

Arvien tika kalti plāni atbrīvot pasauli no pāvesta. “Kāds mērķis tam visam? Aizstāt katoļu reliģiju un katoļu baznīcu ar jaunu reliģiju.” Tā lasām lieliskajā Masimo Viljione grāmatā 1861: Le due Italie. Identità nazionale, unificazione, guerra civile["1861: Divas Itālijas. Nacionālā piederība, unifikācija, pilsoņu karš"] (Ares, 2011).

“Reliģiskā un morālā krīze”, kas sekoja Vatikāna II koncilam, bija ļaunāks sods nekā abi pasaules kari un loģiski noveda pie pāvesta Franciska pontifikāta “katastrofas”, saka itāļu vēsturnieks un rakstnieks Roberto de Mattei.

/Agostino Nobile/

Vai varat iedomāties, ka mēs 2020. gadā arvien slikti zinām vēsturi? Nezināšana rada vairāk problēmu nekā kari, un tas notiek melu dēļ, kurus uzskata par patiesību.