“Bīskaps Tausigs ir slēdzis Sanrafaelas semināru Argentīnā, atsaucoties uz Covid-19, bet patiesībā tāpēc, ka semināristi un katoļticīgie no vairāk nekā 150 ģimenēm ir iebilduši pret Komūnijas saņemšanu uz rokas. Bīskaps ir informējis kardināla Benjamino Stellas vadīto Klēra kongregāciju Romā, un B. Stella nekavējoties reaģēja”, raksta Marco Tozati.

Emeritētais Argentīnas bīskaps Aguers komentēja: “Es divas reizes teicu bīskapam Tausigam, ka viņš kļūdās, taču, ja tas ir Svētā Krēsla lēmums, neatliek nekas cits kā paklausīt”. Šie notikumi ir kā lakmusa papīrs, kas parāda kādas “ķīmiskas reakcijas” notiek Baznīcā. Kāpēc bija jāslēdz lielākais garīgais seminārs Argentīnā, kur mācījās 39 priesteru kandidāti? Skumji.

Tiek apklusināti tie, kas turas un izkopj dzīvo Baznīcas Tradīciju. Taču joprojām paliek spēkā pāvesta Pāvila VI instrukcija “Memoriale Domini”, kas skaidro un pamudina bīskapus, priesterus un ticīgos turpināt saņemt Svēto Komūniju saskaņā ar seno Baznīcas Tradīciju – uz mēles, nometoties pielūgsmē ceļos. Dievišķā kulta kongregācijas prefekts, kardināls Benno Guts jau 1969. gadā skaidri redzēja riskus, kas ir saistīti ar Komūnijas dalīšanu uz rokas: ticības apdraudējumu Kristus reālai klātbūtnei, vieglu svētzādzību pieaugumu un Svētās Komūnijas smalko fragmentu necienīgu izkaisīšanu, kas diemžēl mūsu latīņu rita baznīcās ir kļuvis par paradumu.

Uz Sanrafaelas bīskapa lēmumu ir reaģējis arhibīskaps Karlo Marija Vigano. Publicējam viņa atklāto vēstuli.

Pr. Aleksandrs Stepanovs

*****

Filips Lolers

(Philip F. Lawler) ir katoļu žurnālists jau vairāk nekā 30 gadus. Viņš ir rediģējis vairākus katoļu žurnālus un uzrakstījis astoņas grāmatas. F. Lolers ir neatkarīgā tiešsaistes ziņu dienesta “Katoļu pasaules ziņas” (Catholic World News) dibinātājs un strādā par ziņu direktoru un vadošo analītiķi vietnē CatholicCulture.org.

/pr. Aleksandrs Stepanovs/

Kristus Miesas un Asins svētkus Katoliskajai Baznīcai pēc mūsu Kunga gribas un iedvesmas uzdāvināja pāvests Urbāns IV, kas 1263. gada Bolsēnas euharistiskā brīnuma iespaidā pēc gada iedibināja Vissvētākā Sakramenta svētku oktāvu, tas ir, astoņu dienu svinības, kas iesākās pirmajā ceturtdienā pēc Vasarsvētku oktāvas (neizskaidrojamu iemeslu dēļ pēc Vatikāna II koncila Svētajam Garam veltītā oktāva tika atcelta) līdz nākamai ceturtdienai. Dekrētā Transiturus pāvests uzsvēra, ka katoļiem ir nepieciešams arvien apzināties Kristus reālo klātbūtni Vissvētākajā Sakramentā, jo “tas ir maigais iedibinājums, vissvētākais un glābjošais, kurā mēs atjaunojamies pateicībā par mūsu pestīšanu, novēršamies no ļaunuma, iesakņojamies labajā, progresējam tikumos un žēlastības iegūšanā, mūs mierina paša Pestītāja reālā klātbūtne, jo šajā Kristus sakramentālajā piemiņā Viņš atrodas mūsu vidū īpašā veidā, bet patiesajā būtībā.” 

Svētku izsludināšanu katoliskajā Baznīcā sagatavoja beļģu mistiķe svētā Juliana no Kornilonas, kurai Kristus prasīja darīt visu, lai tiktu iedibināti Vissvētā Sakramenta svētki, tādējādi atjaunojot kristiešu ticību un gandarot par grēkiem, kas darīti pret Jēzu Euharistijā. Viņa panāca, ka pirmo reizi svētki tika svinēti Ljēžā 1247. gadā.

*****