/Mauricio Artieda/

“Es katru dienu iesāku ar to, ka nometos ceļos, salieku rokas un pateicos Dievam.ˮ

“Būt katolim ir manas dzīves būtiskākais aspekts,ˮ intervijā “Apvienotās Karalistes Katoļu Vēstnesimˮ sacīja Marks Vālbergs (Mark Wahlberg). Viņš turpināja: “Kad es pievērsos ticībai, manā dzīvē sāka notikt brīnišķīgas lietas. Es ar to nedomāju profesionālo jomu, runa nav par to. Lai gan baznīcā esmu piedzīvojis arī to, ka cilvēki nāk pie manis un saka: “Vai Tev nav nekas pretī, ja es apsēdīšos tev blakus un lūgšos kopā ar tevi?ˮ Viņi lūdzas, bet izrādās, ka viņi lūdzas, lai viņu jaunā filma būtu veiksmīga, vai ko citu tamlīdzīgu, un es jūtos nedaudz apmulsis, jo ne jau šāda iemesla dēļ esmu nācis uz baznīcu. Man tas liekas dīvaini – sēdēt un lūgties par materiālām lietām. Īstenība ir daudz lielāka par to. Es gribu kalpot Dievam, būt labs cilvēks un gandarīt par kļūdām, ko esmu izdarījis, un sāpēm, kuras citi ir cietuši manis dēļ. Es lūdzos par to, un to es iesaku darīt ikvienam.ˮ

/Marks Jermaks/

Vatikāna finanses netiek pietiekoši kvalitatīvi kontrolētas, kas izraisa dažāda rakstura pārmērības. Tai pat laikā pāvests Francisks Baznīcas finanšu reformu procesā nevar paļauties pat uz savām uzticības personām. Rietumu medijos sācies skandāls sakarā ar iespējamām finansiālajām mahinācijām Vatikānā, kas faktiski ir turpinājums „Vatileaks” stāstam, kas norisinājās pirms vairākiem gadiem.

Pagājušonedēļ Itālijas grāmatnīcu plauktos nonāca divas grāmatas, kuru autori, vietējie žurnālisti, raksta par Katoļu Baznīcas finansēm, kas tiekot pārvaldītas nekorektā veidā. Grāmatu tapšanas procesā izmantoti nelikumīgi nopludinātie Vatikāna dokumenti. Pēc publikāciju parādīšanās tika aizturēti spāņu priesteris, Vatikāna ekonomisko lietu prefektūras loceklis Lucio Angela Vallejo Balde, kā arī itāliešu ekonomiste, PR lietu eksperte Franceska Chaouqui, kura pašlaik jau atbrīvota, jo piekritusi sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm. Abas aizturētas personas bija pāvesta padomnieki Vatikāna finanšu reformā.

Vairums cilvēku identificē svētos ar īpašiem Dieva izredzētajiem, kuri jau kopš dzimšanas atšķiras no citiem ar dievbijīgu un priekšzīmīgu dzīvi. Nekādu kritienu, nekādu šaubu, nekādu grēku vai ticības problēmu. Tas nedaudz izklausās pēc Kalvina predestinācijas teorijas, un tā nav patiesība.

Dzirdot vārdu „svētums”, vidusmēra cilvēks iedomājas kaut ko tādu, kas viņam pašam nav sasniedzams, kas rezervēts atsevišķiem unikāliem indivīdiem. Bieži svētie mums asociējas ar pārdabiskām būtnēm, kas ir atrautas no šīs pasaules.