/Marks Jermaks/

2. novembrī Katoļu Baznīca atzīmē Dvēseļu jeb mirušo piemiņas dienu. Laiks atcerēties, ka starp mūsu pasauli un šķīstītavas dvēselēm pastāv garīga saikne. Mēs ar savām lūgšanām varam reāli palīdzēt tiem, kuri vairs nevar lūgties paši par sevi. Šonedēļ Baznīca dod iespēju arī iegūt atlaidas, ko var upurēt mirušo nodomā.

Nāvi iezīmējošā robeža vairumam no mums šķiet biedējoša, un tas diemžēl ir normāli, jo nāve ir ienākusi pasaulē un kļuvusi par daļu no mūsu esamības pirmdzimtā grēka dēļ. Dvēseles atšķirtība no miesas ir vardarbīgs stāvoklis cilvēkam, tādēļ arī visa viņa iekšējā būtība pretojas nāvei, nevēlas to pieņemt. Bieži vien cilvēks negrib pat domāt par nāvi, par to, kas notiks “pēc tam”. Reliģija kā saikne ar Dievu taisnīgi pretendē sniegt atbildes uz šiem dabiskā prāta līmenī grūti atbildamajiem jautājumiem, izdevumā „Mieram tuvu” norāda priesteris Edgars Cakuls.

Helovīna apslēptā puse

Jau ilgus gadus Baznīca norāda uz sātaniskā Helovīna negatīvo ietekmi. Šajā kontekstā liela nozīme ir bijušās sātanistes Deboras Lipskijas (Deborah Lipsky) atziņām, kurai ar grūtībām izdevies tikt vaļā no dēmoniskas apsēstības.

Bērnībā Debora Lipskija cieta no autisma, kas izraisīja atstumtību un padarīja viņu par uzbrukumu upuri skolā. Pārdzīvojot šo lielo krīzi meitene nespēja iegūt atbalstu ģimenē, jo viņas vecāki šķirās, savukārt skolotāji uzskatīja, ka viņa pati ir vainīga pie savām problēmām. Rezultātā meiteni pārņēma alkas pēc atriebības, kas viņu pamudināja iesaistīties okultās praksēs. Nonāca tik tālu, ka Debora noslēdza paktu ar dēmoniem, ticot, ka tie palīdzēs viņai tikt galā ar ienaidniekiem.

Pāvests aicina kristiešus ieaudzināt sevī izspriešanas spēju un brīdina mūs no relatīvisma draudiem

„Kad ļaunais gars ir veiksmīgi anestezējis sirdsapziņu, tad viņš var svinēt savu patieso uzvaru mūsos, jo viņš ir kļuvis par šīs sirdsapziņas valdnieku” (Pāvests Francisks).

/Marks Jermaks/

Ģimenei veltītās Sinodes iznākums bija prognozējams: Romas Katoļu Baznīca paliek uzticīga Kristus mācībai un tradīcijai, vienlaikus norādot, ka mūsdienās ģimene piedzīvo īpaši smagus pārbaudījumus, kurus nevar pārvarēt, mainot tradicionālo doktrīnu.

Sinodes gala dokumentā bīskapi pauž atbalstu kristīgajai laulībai un ģimenei, atzīstot, ka tai jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem. Tāpat Sinodes tēvi aicina Baznīcu aktīvi un delikāti atbalstīt ģimenes. Dokumentā skaidri norādīts, ka Baznīcas mācība attiecībā uz ģimenes lietām paliek nemainīga. Tekstā netiek aplūkots jautājums par šķirto personu pielaišanu pie sv.Komūnijas, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā būtiskas pārmaiņas pastorālajā praksē nav gaidāmas. Sinodes tēvi raksta, ka būtu nepieciešams labāk izpētīt šādu personu dzīves situāciju. Tajā pašā laikā vērtīga būtu viņu aktīvāka iesaistīšanās Baznīcas dzīvē. Šāds uzstādījums pēc būtības nav nekas jauns, jo uz to pašu dokumentā „Familiaris consortio” savā laikā norādījis svētais pāvests Jānis Pāvils II. Tas pats attiecas uz jautājumu par homoseksuālām savienībām. Sinodes tēvi skaidri nosoda jebkādu homoseksuālu personu diskrimināciju, vienlaicīgi uzsverot, ka viņu attiecības nevar tikt atzītas par laulību.

Dziļas ilgas pēc piepildītas dzīves ir katra cilvēka sirds dziļumos. Tās laužas ārā par spīti dzīves viduvējībai un ieslīgšanai komforta zonā. Tikai uz neilgu laiku Dieva meklētāju var apžilbināt labklājības dzīves modeļi, kurus piedāvā plašsaziņu līdzekļi un reklāma. Šajās dienās mūsu uzmanību piesaista citi dzīves modeļi – tie ir svētie, kurus pieminam brīnišķīgos svētkos, Visu Svēto dienā.

Šie svētki liecina: jā, svētums ir iespējams! Tā ir patiesība! Tas eksistē! Aicinājums uz svētumu ir īstenojies tūkstošiem vīriešu un sieviešu dzīvē, par ko nelielu ieskatu dod Nobis datus bloga veidotāju deviņas minūtes garš video, kurā “svēto parādē” mūsu priekšā aizslīd svēto attēli, sākot no sešgadīga bērna līdz sirmai vecenītei, kurus ir fascinējusi Jēzus persona. Pirms svēto parādes kāds jautājums skatītājam “iemet āķi lūpā”: “Vai svētums ir iespējams arī man?”

No Sīrijas nāk ne tikai sliktas vai ļoti sliktas ziņas. Vienam no tā saucamās “Islāma valsts” nolaupītajiem priesteriem šī gada 10. oktobrī izdevās izbēgt no cietuma.

Sīriešu rita katoļu priesteris Žaks Murads (Jacques Mourad) pieder tai pašai Mar Musa kopienai, kurā bija tēvs Paolo Dalolio (Paolo Dall’Oglio), kurš pazuda 2013. gada 29. jūlijā. Pēdējos 12 gadus tēvs Murads vadīja Karatanas (Qaryatayn) sīriešu katoļu draudzi centrālās Sīrijas rietumu daļā, kas atrodas pusceļā starp Palmīru un Damasku.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) 20. Oktobrī pulcējās Jordānijā, lai diskutētu par Lībijas, Irākas un, galvenokārt, par Sīrijas krīzi. Sanāksmē tika atgādināta politisko izmaiņu steidzamā nepieciešamība, Asadam aizejot, taču bez terorisma veicināšanas. Tikmēr turpinās Sīrijas bēgļu plūsma, tūkstoši civiliedzīvotāju bēg prom no teritorijas, kur tos iespieduši režīma karaspēka uzbrukumi, ko atbalsta krievu kara aviācijas uzlidojumi, opozīcijas pretošanās un tā saucamās “Islāma valsts” ofensīva. Kremlis pasludina, ka uzbrūk Islāma valstij, kas plāno destabilizēt teritoriju, bet nevalstiskās organizācijas, kas darbojas Sīrijā, ziņo, ka no 370 uzlidojuma upuriem, kas gājuši bojā mēneša laikā, tikai 52 ir džihādisti, savukārt 127 ir civiliedzīvotāji. Alepo ir viena no visvairāk cietušajām pilsētām kopš konflikta sākuma. Par situāciju stāsta Alepo pilsētas prāvests Ibrahims Asabahs (Ibrahim Asabagh).

/Marks Jermaks/

Ģimenei veltītajā bīskapu Sinodē tuprinās diskusijas par pastorālās prakses jautājumiem, kas kļuvuši par strīdus ābolu gan atsevišķiem Baznīcijas hierarhijas pārstāvjiem, gan daudziem katoļiem, kuri dzīvo nesakramentālās attiecības. Daži Sinodes dalībnieki aicina mainīt tradicionālo Baznīcas nostāju, kas neļauj pasniegt svēto Komūniju personām, kuras ir šķīrušas laulību un iesaistījušas jaunās attiecībās.

Kaut gan lielākā daļa bīskapu paliek uzticīga tradicionālajai katoļu doktrīnai attiecībā uz laulības nešķiramību (kas attiecīgi neļauj ticīgiem veidot kopdzīvi ar citu personu), arī Baznīcas iekšienē skan aicinājumi izrādīt šādiem cilvēkiem žēlsirdību, ļaujot nākt pie dievgalda. Par viedokļu dažādību liecina aicinājums sasaukt īpašu komisiju, kas izskatītu strīdīgo jautājumu.

Par Sinodes gala dokumentu bīskapi balsos punktu pēc punkta. Kaut gan starp Sinodes dalībniekiem pastāv viedokļu dažādība, nekādas „revolūcijas” nebūs, intervijā izdevumam First Things stāsta viens no vistuvākajiem pāvesta Franciska palīgiem kardināls Džordžs Pels (George Pell).

Eds Brūms, OMV

Motivācija ir galvenais dzinulis, lai mēs uzņemtos iniciatīvu. Izciliem vīriešiem un sievietēm vienmēr ir skaidri mērķi un stipra motivācija. Viņi zina, ko viņi vēlas, un tiem vienmēr ir skaidrs plāns, kā to sasniegt.

Veiksmīgās kompānijās galvenie izpilddirektori vienmēr zina, ko viņi vēlas – viņiem ir skaidri nosprausti mērķi, izpildes termiņi, kā arī konkrēti soļi, lai sasniegtu šos mērķus. Profesionāliem sportistiem ir skaidri izteikta apņēmība uzvarēt. Viņi izpēta savu pretinieku vājākās vietas, attīsta savus spēkus un spēlē, lai uzvarētu. Tāpēc, ja mēs gribam sasniegt kādu mērķi, mums ir nepieciešams skaidrs plāns un stipra motivācija.