Intervijā laikrakstam "Guideposts” viņš sacīja, ka viss ir iesācies no sarunām ar viņa angļu valodas skolotāju: "Viņa ļoti smalkā veidā man uzdeva daudz jautājumu, kuri man bija izaicinājums. Piemēram, vai jūs esi daļa no problēmas, jeb problēmas risinājuma? Jūs esat latīņamerikānis. Daudzi cilvēki uzskata, ka latīņamerikāņi ir tādi, kādus viņus redz filmās un televīzijā. Ko jūs darāt, lai to izmanītu? Vai jūs savus talantus izmantojat vienīgi sev, vai arī jūs savus talantus izmantojat savas kopienas labā? Ko jūs vēlaties darīt ar savu dzīvi? Kāds ir jūsu dzīves mērķis? Un iedomājieties, tā tas notika sešu mēnešu garumā. Tās bija vienkāršas sarunā dzīvojamajā istabā, pēc tam, kad bija beigusies angļu valodas nodarbība."
Eduards Verastegi, kas tika saukts par "Meksikas Bredu Pitu", nolēma atgriezties pie savas bērnības ticības, pie katoļu ticības un veltīt tai savu dzīvi. Izvēles karjerā viņš sāka izdarīt, skatoties no ticības redzes viedokļa. Tā kā daudzas lomas un iespējas, kas viņam tika piedāvātas vairs nesaskanēja ar viņa kristīgo ticību, viņš no aktiera kļuva par producentu un direktoru, lai palīdzētu radīt tādas filmas, kuras stāsta par to, ar ko viņš vēlējās dalīties ar pasauli. Viņa pirmā filma saucās "Bella". Tā bija kinoizrāde, kuras uzmanības centrā bija cieņa pret vēl nepiedzimušu dzīvību. Toronto filmu festivālā šī filma ieguva skatītāju balvu.
Tagad, 12 gadus vēlāk, ir iznākusi Verastegi otrā filma, drāma, ar nosaukumu "Mazais zēns" (Little Boy), kas tapusi sadarbībā ar Alehandro Monteverdi (Alejandro Monteverde) un Pepi Potrilio (Pepe Portillo). Šī filma stāsta par septiņus gadus vecu zēnu, vārdā Pipariņš (Pepper) un viņa apbrīnojamajiem centieniem dabūt savu tēti mājās no II Pasaules kara frontes. Filma pievēršas tādām mazai Amerikas pilsētiņai raksturīgām tēmām, kā draudzība, ticība, mīlestība un ģimene. Galvenajās lomās ir filmējušies divkārtēji Oskara ieguvēji Toms Vilkonsons (Tom Wilkinson) un Emīlija Vatsone (Emily Watson), kā arī komēdiju aktieris Kevins Džeims (Kevin James). Dāvids Henrijs (David Henrie) un iesācējs aktieris Džeikobs Salvati (Jakob Salvati). Būtībā filmēšanās laikā "Mazajā zēnā" Dāvids Henrijs izmainīja savu dzīvi un veltīja to Dievam, sekojot Verastegi pēdās.
2012. gadā intervijā "Katoļu mēdiju pārskatam" (Catholic Media Review) ar korespondenti Letīciju Valeskēzi (Leticia Velasquez) Verastegi sacīja, ka daudzi jaunieši mīl Holivudu, jo domā, ka tas ir ceļš uz laimi. "Tā ir kārdināšanas galvaspilsēta, kurā valda tukšība. Tādēļ es domāju, ka tad, ja jūs bērnam mājās dosiet patiesu mīlestību, tad viņi arī zinās kā pareizi rīkoties attiecībā uz saviem sapņiem." Kādu padomu viņš dotu vecākiem? "Nejautājiet: ko tu gribēsi darīt, kad izaugsi? Manuprāt, tas nav pareizs jautājums," sacīja Verastegi, "pareizi būtu jautāt: kā tu domā, ko Dievs grib, lai tu darītu, kad izaugsi?" Iesaistiet Dievu bērnu dzīvēs jau no paša sākuma: “Kā tu domā, ko Dievs no tevis vēlās? Vai Tu esi domājis par to, kādu misiju Dievs ir tev paredzējis?” Ja jūs uzstādīsiet jautājumus šādā veidā, tad redzēsiet, cik atšķirīgas būs viņu atbildes.
Avots: Zoe Romanowsky, Why the "Brad Pitt of Mexico," Eduardo Verastegui, Left Acting to Make Movies for God, aleteia.org
Tulkoja: Sandra Gintere
Foto: Eduardo Verastegui, facebook.com
