Mīlestība pret sievu

Bērnam, kurš ticis "atrauts" no vecāku mīlestības, vēlāk būs ļoti grūti sasniegt laimi savā dzīvē. Pats svarīgākais, ko tēvs var iedot saviem bērniem, ir godīgi, gudri, uzticīgi un nepārtraukti mīlēt viņu māti.

Uzticības saglabāšana laulībā līdz pat nāvei ir galvenais vēstījums bērniem par laulāto mīlestību. Visādi spriedelējumi par „civilizētu” šķiršanos vai pat labumiem, ko tā it kā dod bērniem (jo viņiem taču būs divas māmiņas un divi tēti), ir vienkārši manipulācija un smadzeņu skalošana.

Mīlestība pret bērniem

Mīlestība uz bērniem ir rūpes par viņu labumu, attīstību un pestīšanu – līdz pat svētumam. Kardināls Stefans Višinskis teica: „Ļaudis saka, ka laiks ir nauda, bet es jums saku, ka laiks ir mīlestība”. Mēs paužam mīlestību tad, kad veltām kādam laiku.

Katrs tēvs teiktu, ka viņa darbs arī ir laiks, ko viņš velta saviem bērniem. Tā tas ir, bet vai ar to pietiek? Vēl ir brīvais laiks un būtu svarīgi, lai tas nebūtu „brīvs” no bērniem. Pēc savas pieredzes zinu, ka nav viegli priecāties tajā brīdī, kad trīs mazie bērni uzkāp virsū tētim, kurš tikko ir apgūlies uz dīvāna pēc smagas darba dienas. Tāpat zinu, ka daudzi tēvi atgriežas mājās jau tad, kad bērni guļ.

Aicinu jūs pārdomāt, vai ģimenes uzturēšanai tik tiešām ir nepieciešams tik intensīvs darbs. Vai tas gadījumā nav kļuvis par sava veida „izklaidi” un bēgšanu no ģimenes dzīves grūtībām? Cik labi būtu, ja katrs tētis gribētu pēc iespējas biežāk būt kopā ar saviem bērniem. Labi pavadīts laiks kopā ar bērniem ir investīcija, kas nesīs augļus visas bērnu dzīves garumā. Un otrādi: ja bērnam ticis veltīts par maz laika, viņš var apmaldīties dzīvē. Šādi bērni mēdz izdarīt smagas kļūdas. Un tad vecāku izmisums ir novēlots...

Ko darīt tad, ja laika priekš bērniem pietrūkst objektīvu iemeslu dēļ? Jāiemācās pēc iespējas labāk izmantot to, kas mums ir.

Kā intensīvi pavadīt laiku

Lai nezaudētu laiku, aicinu visus tēvus jau šodien, tagad, uzreiz mācīties intensīvi un produktīvi būt kopā ar bērnu. Runa ir par tādu kopābūšanu, kurā bērns tiktu „piesātināts” ar mūsu kontaktu. Ja tēvs zina un prot apmierināt bērna vajadzības, viņš var palīdzēt bērniem izbaudīt attiecības dažu minūšu vai pat sekunžu laikā. Bieži tiek runāts par bērna „emocionālā trauka” piepildīšanu.

Kad šis „trauks” ir pilns, bērnam nav problēmu emocionālā sfērā, kad „trauks” ir tukšs, sākas grūtības. Pastāv veidi, kā intensīvi piepildīt šo trauku. Te jāmin acu kontakts, pieskāriens un nedalīta uzmanība.

Tēva skatiens

Katrs no mums zina, ka skatienam tieši acīs piemīt spēks. Diemžēl, mēs šo spēku parasti lietojam negatīvās situācijās, piemēram, kad bērns kaut ko sastrādājis. Zinot šāda skatiena spēku, izmantosim to nevis „nopratināšanai”, bet gan bērna labumam. Mīlestības pilns skatiens bērnam acīs signalizē – es tevi mīlu neatkarīgi no tā, ko tu izdarīsi, es vienmēr tevi mīlēšu, esmu lepns par tevi. Šāds skatiens apmierinās bērna vajadzību pēc kontakta ar tēvu un sekmēs viņa attīstību.

Vēlos uzsvērt, ka šādam skatienam parasti pietiek ar dažām sekundēm. Droši vien pat šausmīgi noslogots tētis neapgalvos, ka viņš nevar veltīt savam bērna dažas sekundes dienā. Atcerēsimies, ka katrs Polijas iedzīvotājs vidēji pavada pie televizora 4 stundas dienā. Tātad, runa noteikti nav par laika trūkumu.

Pieskāriens

Nākamais elements, kas ļauj efektīvi apmierināt vajadzību pēc saskarsmes, ir pieskāriens (ķermenisks kontakts). Sieviete gaidībās ķermeniski kontaktējas ar savu bērnu 24 stundas diennaktī. Pēc dzemdībām bērns nomierinās, noliekot viņu uz mammas punča. Bērns jūt mammas ādu, dzird viņas sirdspukstus, viņš ir „mājās”. Pateicoties krūts barošanai, medicīniskām procedūrām un autiņbiksīšu mainīšanai mazulim bieži pieskaras. Viņa vajadzības pēc pieskāriena tiek apmierinātas gandrīz automātiski. Protams, pēc atradināšanas no krūts un autiņiem tas mainās, taču mazu bērnu tāpat bieži samīļo un paņem klēpī.

Diemžēl vēlāk dēls vai meita bieži nesaņem no tēta nepieciešamo ikdienas pieskārienu devu. Kad meitiņa bija maziņa, tētis bieži ņēma viņu uz rokām, šūpoja, maigi glāstīja un skūpstīja. Vēlāk tētis atsākas no šiem žestiem. To var saprast – meita pārvēršas par sievieti, pret viņu nevar izturēties kā pret mazu bērnu. Turklāt propaganda runā par to, ka tēvi masveidīgi seksuāli izmanto savas meitas. Tādēļ daudzi tēvi vispār baidās pieskarties savu meitu ķermenim.

Taču pieskārienu trūkumu meita bieži uztver kā atgrūšanu, nepieņemšanu. Bērnībā viņa jutās mīlēta, taču kā sievieti viņu nepieņem. Tēvs ir vissvarīgākais vīrietis meitenes dzīvē. Ja viņa jūtas atstumta, daudzos gadījumos tas noved pie tā, ka meitene metas pirmā puiša apskāvienos, kurš pagadījies pa ceļam. Šīs uzvedības zemteksts ir sekojošs: meitene grib pārliecināties par savu pievilcību, par to, ka kāds vīrietis viņu akceptē kā sievieti. Meitai sasniedzot pubertāti, tēvam jāatrod jaunas pieskāriena formas, kas apmierinātu viņas vajadzības, un kas būtu pieņemamas gan meitai, gan tēvam, gan sabiedrībai.

Līdzīgi ir ar dēliem, kaut gan kontakta specifika atšķiras. Tēvam jāatrod jauni ķermeniska kontakta veidi. Viņš var uzsist dēlam pa plecu, savelt matus, un, visbeidzot, saķerties cīņā ar arvien spēcīgāku dēlu. Cīkstēšanās ar tēvu var kļūt par mīļāko spēli un vienlaikus par iespēju piepildīt emocionālu trauku ar pieskārieniem.

Nedalīta uzmanība

Ar nedalītu uzmanību es domāju uzmanības veltīšanu (kaut vai uz īsu brīdi) vienai vienīgai personai visā pasaulē – savam bērnam (tas attiecas uz katru no bērniem atsevišķi). Šādā brīdī bērns jūtas īpaši svarīgs. Nav runa par to, lai pārliecinātu bērnu, ka viņš ir pasaules centrs. Taču šādi bērns piedzīvo, ka tētis ir tikai ar viņu. Tēvs var pateikt (arī neverbāli): tagad tu man esi vissvarīgākais cilvēks pasaulē, es klausos tevi, man ir laiks priekš tevis, es tevi mīlu. Šādi brīži ir nepieciešami katram cilvēkam, jo katrs grib būt pats svarīgākais priekš kāda cita.

Visbeidzot – konkrēts piedāvājums. Piemēram, lai vīri un tēvi nākamsvētdien ieplānotu pusstundu katram savam bērnam. Esmu pārliecināts, ka vairākās ģimenēs šāds lēmums izraisītu daudz lielāku prieku nekā tad, ja bērnam nopirktu kādu dārgu dāvanu.

Jaceks Pulikovskis

Avots: Jak poprawić własne ojcostwo, www.jacek-pulikowski.izajasz.

Foto: Paul Benns/flickr.com

Tulkoja: Marks Jermaks