Dziesmas, kas paceļ sirdi pie Dieva

Uzrakstīja  Pirmdiena, 06 Jūnijs 2016 14:10

Divna Ļubojeviča (dz. 1970.g., serb. Дивна Љубојевић) ir serbu garīgās mūzikas dziedātāja. Atēnu konservatorijas profesors Likurgos Angelopulos (Lykourgos Angelopoulos) raksturoja Divnas balsi kā “vienu no vistīrākajām balsīm, ko viņš jebkad bija dzirdējis”. Divna dzied ļoti skaisti. Viņas ierakstus gribas klausīties vēl un vēl. Tieši tāpēc daudzi ticīgie savos mobilajos telefonos uzstāda Divnas iedziedātās melodijas, kā piemēram, Rumānijas pareizticīgo Baznīcas patriarhs ceļ klausuli pēc Kirie eleison dziedājuma. Pati dziedātāja ir harismātiska rakstura sieviete, ar nopietnu un cēlu sejas izteiksmi, smaids piešķir viņai neatvairāmu šarmu. Viņas daiļradei raksturīgs tas, ka viņas izpildījums paceļ sirdi lūgšanā.

Ticības un lūgšanas vide viņai bija dabiska, augot praktizējošā serbu pareizticīgo ģimenē, bet dziedāšanas mākslu viņa iesāka apgūt desmit gadu vecumā Belgradā Dievmātei veltītajā sieviešu klosterī “Vavedenje” (Dievmātes ievešana templī). Tā bija tieši klostera priekšniece māte Agnija, kas pamanīja neparasto bērna talantu un bija pārliecināta, ka viņai ir jāpalīdz izkopt šo Dieva doto dāvanu, tāpēc iesaistīja bērnu klostera korī, kur Divna apguva seno Karlovacas, Bizantijas un Krievu dziedāšanas tradīciju. Muzikālo izglītību viņa turpināja mūzikas skolā Belgradā un mūzikas akadēmijā Novisadas (Нови Сад) pilsētā. Drīz pēc tam Divna Ļubojeviča kļuva par visjaunāko diriģenti Serbijā. 1991. gadā kopā ar domubiedru grupu viņa nodibināja ansambli “Melodi”, kas savā pastāvēšanas laikā ir sniedzis vairāk nekā 600 garīgās mūzikas koncertus Eiropā.

Savas karjeras laikā Divna ir satikusi ļoti daudz interesantu cilvēku, taču lielāko iespaidu, kā viņa atzinās portālam pravmir.ru, uz viņu atstāja tikšanās ar klausītājiem: “Ļoti bieži tie bija aizkustinoši stāsti, kas nevarēja mani atstāt vienaldzīgu. Tie bija stāsti par to, ka pēc iepazīšanās ar manis izpildīto baznīcas mūziku cilvēkam kaut kas izmainījās dvēselē: viņš atgriezās pie Dieva vai aizdomājās par dzīves jēgu. Visus stāstus nevar atstāstīt, dažkārt tiem bija dziļi personisks raksturs. Cilvēki stāstīja, ka viens tapa dziedināts no kādas slimības, cits no depresijas. Vispatīkamāk man bija dzirdēt, to, ko stāstīja mātes, ka viņas izmantoja manas dziesmas guldot mazuļus nakts miegam.”

Aleksandrs Stepanovs

Jaunākie raksti