Ekselence, nākamsvētdien Baznīca pasludinās par svētiem vienu laulāto pāri. Kādu vēstījumu tas nes mūsdienu ģimenēm un Baznīcai?
Luī un Zēlija Martēni, svētās Terēzes vecāki, savā dzīvē gribēja īstenot Dieva Vārdu visā tā maigumā un prasīgumā. Rezultātā viņu personīgā un laulības dzīve bija pārveidota no iekšpuses, pateicoties ikdienas sakramentu praktizēšanai, pastāvīgām attiecībām ar Dievu. Ar mīlestību paklausot Baznīcas mācībai, Luī un Zēlija atklāja, kā viņi var dāvināt savu dzīvi vislabākajā veidā saviem bērniem, radiem, nabagiem, savai tēvijai...
Ko šī kanonizācija var teikt sinodei, kas ir veltīta ģimenes jautājumiem?
Žēlastību, ko saņem Baznīca, kanonizējot Martēnu pāri, īsumā varētu rezumēt ar šādiem vārdiem: ieklausīšanās Kristus mācībā par laulību un ģimeni ir reālais ceļš, kā dzīvot pastāvīgā vienotībā ar Dievu.
Kā piedzima šī lielā mīlestība starp Luī un Zēliju?
Viņu mīlestība bija sagatavota vairākus gadus pirms laulībām. Luī un Zēlija gāja garīgās izaugsmes ceļu: lūgšana, sava aicinājuma atpazīšana, intensīva euharistiskā dzīve, darbs, kalpošana…
Vai viņu saderināšanās bija sava veida ceļš pret straumi?
Ceļš kopā ar Dievu ir iemesls tam, kāpēc viņi izdzīvoja savu saderināšanas laiku bez bailēm, un tas kļuva viņiem par izaugsmes iespēju. Viņi sargāja viens otru šķīstībā. Viņu sirdis nebija grēka aptumšotas. Viņi ļoti ātri nonāca pie secinājuma, ka vēlas daudzbērnu ģimeni.
Kādi Luī un Zēlija bija savu bērnu audzinātāji?
Viņus pavadīja rūpes iemācīt saviem bērniem mīlestību, ticību un cerību. Saviem bērniem viņi nav aiztaupījuši nevienu upuri: ikdienas Svētā Mise, upuri iegūt labu izglītību, izklaides un pateicības pavadītas kopā.
Kā viņi uztvēra ciešanas?
Luī un Zēlija diezgan ātri saprata, ka ciešanām ir sava daļa kristieša ikdienas dzīvē. Vienotībā ar Kristus ciešanām viņi pārdzīvoja neizmērojamas sāpes par četru savu mazo bērnu pāragro nāvi… Nevajag aizmirst arī ģimenes drāmu, ko Martēniem nozīmēja Zēlijas vēzis un nāve, kad Terēzei bija tikai pieci gadi. Savas zemes dzīves beigas Luī sagaidīja psihiatriskajā slimnīcā, akceptējot visu to, ko tas nesīs kā šķīstīšanās.
Luī Martēns mēdza atkārtot, ka viņa mājā pirmajā vietā bija kalpošana Dievam. Mūsdienās tas šķiet kā provokācija vai kaut kas neracionāls. Bet vai tieši tas nav laulības un ģimenes krīzes risinājums?
Noteikti. Meklēsim Dieva valstību un tās taisnību un viss pārējais mums tiks piemests klāt, kā mēs to lasām Svētajos Rakstos. Gan liturģijā, kad attiecībās ar citiem, gan mūsu morālajā dzīvē, mēs esam aicināti iesākt no Kristus: “Vai nu Dievs, vai nekas”, kā savā jaunajā grāmatā rakstīja kardināls Roberts Sara (Robert Sarah).
Svētā meita Terēze raksta par savu svēto tēvi Luī Martēnu
Ar laipnu prof. Baibas Brūderes piekrišanu publicējam viņas tulkoto vēstuli, kur svētā Terēze no Bērna Jēzus piemin savu “nesalīdzināmo tēvu” un viņa apzināto upuri Dievam.
Māsai Marijai no Jēzus Sirds
1889. gada maija beigās
Jēzus†
Mīļo Lauviņ! Paldies, paldies! Ko Jūs gribat, lai Jums saka nabaga jēriņš?1... Vai gan Jūs viņu nemācījāt?... Atcerieties to laiku, kad, apsēdusies, turot mani klēpī, Jūs man stāstījāt par debesīm2... Es vēl joprojām dzirdu Jūs sakām: „Paskaties uz tirgotājiem, kā viņi nopūlas, lai nopelnītu naudu, bet mēs, mēs katru brīdi varam iekrāt dārgumus debesīm, nepieliekot tik lielas pūles. Mums tikai jāsagrābj dimanti ar grābekli.”
Un es devos prom ar prieka pilnu sirdi, pilnu ar labiem nodomiem!... Varbūt bez Jums es nebūtu Karmelā!...
Ir pagājis laiks kopš šiem laimīgajiem brīžiem mūsu pūkainajā ligzdiņā... Jēzus ir nācis mūs apmeklēt... Viņš mūs ir uzskatījis par cienīgām iet cauri ciešanu ceplim...
Pirms manas iestāšanās Karmelā mūsu nesalīdzināmais tēvs, atdodot mani labajam Dievam, teica: „Es labprāt vēlētos, lai man būtu kaut kas labāks, ko veltīt labajam Dievam.” Jēzus ir uzklausījis viņa lūgšanu... Šis ‘kaut kas labāks’ ir viņš pats!3... Kāds prieks ciešanu brīdim... Tas ir Kungs, kas to izdarīja... Un Kungs mīl tēti nesalīdzināmi vairāk par mums. Tētis ir labā Dieva mazais bērns. Lai aiztaupītu viņam lielas ciešanas, labais Dievs grib, lai mēs ciešam par viņu!...
Mums Viņam par to jāpateicas!...
Mīļo Lauviņ, dzīve paiet ļoti ātri, un Debesīs mums būs vienalga, redzot, ka visas Buisonē relikvijas būs aizvestas prom pa malu malām!4... Kāda gan nozīme zemei?...
Jūsu mazā meitiņa, ko Jūs uzaudzinājāt!...
Māsa Terēze no Bērna Jēzus Svētā Vaiga
1 Māsa Marija no Jēzus Sirds viņai bija uzrakstījusi vēstuli, kurā viņai lūdza garīgu stiprinājumu (sal. LC 112).
2 Sal. Ms A, 33r.
3 Terēzes tēvs bija sevi veltījis Dievam (brīvos Dieva nodomos) pēc lielas žēlastības saņemšanas 1888. gada maijā, mēnesi pēc Terēzes iestāšanās Karmela klosterī. Drīz pēc tam viņš saslima un, slimībai progresējot, pēc 8 mēnešiem tika ievietots psihiatriskajā dziednīcā. Visām viņa meitām tas bija liels pārdzīvojums un pārbaudījums. Taču šis pārbaudījums Terēzei pavēra jaunas perspektīvas garīgajā izaugsmē, jo lika uz visu notiekošo skatīties ticības gaismā un ļāva viņai ļoti strauji sasniegt lielu garīgu briedumu, apsteidzot savas vecākās māsas.
4 Tiek sākta Buisonē mēbeļu sadalīšana.
