Viena no dokumentālās kinolentes epizodēm skar problemātisko Līzes paternitātes atzīšanu. Meitenes piedzimšana bija Džobsa un Hrisannas Brenenas (Chrisann Brennan) attiecību auglis. Bet viņu attiecības izjuka vēl pirms Līzes piedzimšanas 1978. gadā. Džobss gadiem ilgi atteicās atzīt bērnu par savu meitu. Viņu satuvināšanās notika krietni vēlāk, kad Līze pieņēma sava tēva uzvārdu.

Džobsa attiecības ar Apple darbiniekiem arī bija kontrastu un saspīlējumu pilnas, jo dibinātājam piemita stiprs temperaments un apsēstība ar niansēm. Bobs Belevils (Bob Belleville), kas astoņdesmitajos gados vadīja uzņēmuma inženierdaļu, dokumentālajā filmā stāsta, ka viņa attiecības ar sievu un bērniem smagi cieta priekšnieka prasību dēļ.

Gibnijs izceļ pretrunas starp Apple kompānijas tēlu, ko Džobss kultivēja, un cilvēcisko realitāti, kas saistījās ar dažu markas produktu ražošanu. Kā piemēru var minēt ķīniešu uzņēmumu Foxconn, kurš ražoja iPhone un iPad. Šajā uzņēmumā divu gadu laikā 18 darbinieki izdarīja pašnāvības agresīvo un depresīvo darba apstākļu dēļ.

Stīva Džobsa ētika bija arī pretrunā ar taisnīgo nodokļu maksāšanu, pieļaujot izvairīšanās shēmas, piemēram, “fasādes” uzņēmumu radīšana Īrijā vai mēģinājums viltot dokumentus, lai pavairotu Apple kompānijas akciju vērtību.

Apple Insider žurnāla direktors, Maikijs Kempbels (Mikey Campbell), noskatoties Gibnija dokumentālo filmu, komentēja: “Šis skatījums uz Džobsu un viņa dzīvi patiešām ir daudz kritiskāks nekā tas, ko esam pieraduši redzēt. Tas nav jaunums, ka Džobss traktēja Apple kompāniju un tās ražotās ierīces kā savus paša bērnus un ka pārējais viņam nešķita ļoti svarīgs. Es nedomāju, ka Gibnijs rāda izkropļotu Džobsa portretu”.

Laikam ritot, Stīva Džobsa tēls tiks rekonstruēts arvien patiesākā gaismā, tāds, kāds tas ir, bet šobrīd varam atzīt, ka arī laicīgā pasaule pielūdz elkus – un ka šiem elkiem ir māla kājas.

Avots: Idoli del mondo laico sotto scacco: il lato oscuro di Steve Jobs, aleteia.com