Lai saprastu šīs atkarības saknes, jātiek skaidrībā par to, kas ir sekta. Sociālās zinātnes ar sektām saprot nelielas reliģiska rakstura grupas, kuras nepieder pie tradicionālajām reliģijām. Parasti sektas aktīvi uzsver savu ticības vīziju un veido īpašas iekšējas struktūras. Pie sektām pieder jūtīgi cilvēki, kuri meklē patiesību un bieži piedzīvo eksistenciālu krīzi. Pasaulē darbojas daudzas līdzīgas organizācijas, tomēr būtu grūti piedāvāt universālu sektas definīciju. Kopumā sektas raksturo šādas pazīmes:

• Grupa reprezentē sevi kā vienīgo alternatīvu ļaunai pasaulei. Sektā uztur „melnbalto” pasaules uztveri. Izglābties no pasaules var pievienojoties grupai.
• Grupā darbojas stingra hierarhija, kas ļauj kontrolēt tās locekļus.
• Sektas kontrolē savu biedru privāto dzīvi, kas tiek reducēta līdz minimumam.
• Brīvprātīga līdzdalība pamazām pārvēršas atkarībā, no kuras ir grūti tikt vaļā. Vainas un atkarības apziņa padara sektas locekļus par marionetēm vadības rokās.
• Grupa negatīvi uztver citas reliģijas.
• Sektas pieprasa aklu paklausību saviem līderiem. Organizācijā darbojas balvu un sodu sistēma, kas vērsta uz vienotības uzturēšanu.
• Darbība grupā kļūst svarīgāka par pienākumiem ģimenē un laulībā.
• Sektas biedriem ir pienākums piesaistīt jaunus locekļus, t.sk. neētiskā veidā (manipulācija, šantāža u.tml.).
• Sektas locekļi nonāk finansiālā atkarībā. Ziedojumi organizācijai tiek uztverti kā viens no svarīgākajiem iesaistīšanās parametriem.
• Darbība organizācijā pakāpeniski „atslēdz” domāšanu un maina uzvedību, tādēļ sektas locekļi zaudē kontaktus ar sabiedrību. 

Vervējot jaunus biedrus, sektas parasti atsaucas uz cilvēku pamatvajadzībām, pie kuram pieder saikne ar citiem cilvēkiem un kopības pieredze, atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem, personības attīstība, psihiska un garīga integrācija, pakļaušanās autoritātei, utt. Protams, iesaistīšanās sektā nenotiek ātri, neviens nekļūst par biedru dienas laikā.

Vai pastāv alternatīva sektām, kuras neētiskā veidā piesavinās cilvēku dzīvi? Vai esam bezpalīdzīgi psihomanipulācijas priekšā, ko lieto sektu adepti, vervējot jaunus locekļus? Bez šaubām, visefektīvākā aizsardzība ir rūpes par garīgu attīstību, ticības padziļināšana, Bībeles un citas garīgas literatūras lasīšana, piederība pie savas reliģijas kustībām un kopienām.

Otrkārt, svarīgi rūpēties par veselīgām attiecībām ar ģimenes locekļiem un draugiem, kā arī par savu fizisko un psihisko veselību. Bērnu un jauniešu gadījumā liela nozīme ir tam, lai vecāki un skolotāji spētu viņiem nodrošināt atbalstu grūtību brīžos. Reliģijas psihologi dažādos veidos uzsver visas ģimenes reliģiskās aktivitātes nozīmi. Nav noslēpums, ka daudzveidīgajā pasaulē jaunieši var piedzīvot kārdinājumu izvēlēties vieglāko ceļu. Tāpat ir zināms, ka bērni dažādos veidos atdarina savus vecākus. Veselīga reliģiozitāte ģimenes mājās nodrošina spēju pretoties sektantiskai iedarbībai.

Kopš dienas, kad Anna atvēra durvis „Jehovas liecinieku” priekšā, ir pagājuši 20 gadi. Pirms diviem gadiem pateicoties Dieva žēlastībai un daudzu cilvēku atbalstam sieviete atgriezās pie patstāvīgas dzīves. Iespēja veidot patiesas attiecības pašlaik sagādā lielu prieku, jo esot sektā Anna bija atteikusies no kontaktiem ar „īstās ticības nodevējiem”. Sievietei arī ir izdevies izlīgt ar radiniekiem. Tomēr par savu atgriešanos no sektas Anna samaksāja augstu cenu.

Nobeigumā jāuzsver, ka iesaistīšanās sektās notiek dažādu „sakritību” un faktoru mijiedarbības rezultātā. Savā darbībā sektas labprāt izmanto „vājos punktus”, kādi ir mums visiem. Tādēļ jāatzīst, ka neviens no mums nav pasargāts no potenciālas sektas ietekmes.

Sagatavoja Marks Jermaks

Avots: Mariusz Gajewski SJ, „W sidłach sekty”, deon.pl

Foto: www.youtube.com